Gramzdas kapos LKOK Zāmuela Timbara individuāls apbedījums

Atrodas Gramzdas kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Zāmuels Timbars. Līdz tam neiezīmēto kapu 2013. gada rudenī apzināja novada pašvaldības tūrisma darba organizatores izveidotā interesentu grupa, bet 2014. gada augusta beigās novadā apglabāto LKOK atdusas vietu iezīmēšanas programmas ietvaros uz kapa tika uzstādīta tipveida melna granīta piemiņas plāksne, kuru darinājis uzņēmums “Granītakmens” Liepājā. Tajā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

Lāčplēša Kara Ordeņa

Kavalieris

ZĀMUELS

TIMBARS

1890. – 1948.

Novadā apbedīto LKOK kapavietu iezīmēšanu finansējusi Priekules novada pašvaldība. Programmas ietvaros uzstādītās plāksnes veidotas, par paraugu izmantojot plāksni, kas jau iepriekš bija uzstādīta uz Priekules pagasta Nodegu kapos apglabātā Jāņa Osteļa atdusas vietas (sk.).

Vēsturiska atkāpe: Zāmuels (Zāmelis) Timbars dzimis 1890. gada 14. novembrī toreizējā Aizvīķu pagastā kalpa ģimenē. Lauksaimnieks.

Krievijas armijā iesaukts 1912. gadā, dienējis 20. Sibīrijas strēlnieku pulkā. Pirmā pasaules kara sākumā nosūtīts uz Varšavas fronti, kaujā ievainots. Pēc izveseļošanās pārcelts uz 144. Kaširas pulku Daugavpils frontē, kur otrreiz ievainots. Palicis pulkā līdz kara beigām, sasniedzis vecākā unteroficiera pakāpi Apbalvots ar Jura krustu.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 12. martā. 2. Ventspils kājnieku pulka sastāvā piedalījies visās kaujās pret lieliniekiem līdz Latgales atbrīvošanai. 1920. gada pavasarī paaugstināts par virsseržantu.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 9. janvārī Latgalē pie Stirnienas muižas Timbars, vadīdams divas nodaļas, ieņēma Leimaņu sādžu un “piespieda vairākkārt stiprāku pretinieku bēgt. Otrajā dienā, apsargādams mūsu spēku labo spārnu un atrazdamies tikai 0,5 km no ienaidnieka bruņu vilciena, ļāva pietuvoties ienaidnieka izlūkiem, tad 2 nošāva un 2 sagūstīja, tā izglābdams rotu no bruņuvilciena uguns.

Atvaļināts 1920. gada septembrī. Jaunsaimnieks Gramzdas pagasta “Brīvniekos”. Vietējās aizsargu nodaļas dalībnieks. Miris 1948. gada 8. decembrī.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 522. lpp.; priekulesnovads.lv.

Drabešu muižā piemiņas plāksne LAK pirmās sadursmes atcerei

Atrodas pie Drabešu muižas ēkas sienas.

Atklāta 2013. gada 18. decembrī. Piemiņas plāksni pēc Māra Niklasa meta darinājis akmeņkalis Voldemārs Koltovs. Tās uzstādīšanu organizējusi Cēsu kaujas lauka izpētes kopa, un tajā zem Lāčplēša Kara ordeņa attēlojuma iekalts teksts:

Drabešu muižas apkārtnē

24.12.1928. Cēsu rotas

kapt. Artūra Jansona

izlūku grupa Latvijas

atbrīvošanas kara

1. sadursmē aizturēja

Sarkanās Armijas virzību

uz Rīgu

Piecus gadus vēlāk piemiņas zīme tika uzstādīta arī pašas sadursmes vietā Vidzemes šosejas 79 kilometrā pie Vāverkroga (sk.).

Vēsturiska atkāpe. Pēc Cēsu atstāšanas 23. decembrī Cēsu rota atkāpās uz Ieriķiem, no kurienes 24. decembrī tika izsūtītas divas izlūku grupas Cēsu un Gulbenes virzienā. Pirmā izlūku grupa, kuru komandēja virsleitnants Arturs Jansons un kurā bez viņa bija vēl četri karavīri ar ložmetēju, devās atpakaļ Cēsu virzienā. Sasniedzot Drabešu muižu, Jansona grupa ieņēma pozīcijas muižas parkā, no kurām bija pārskatāms ceļu krustojums pie Āžu kroga. Tikmēr Āžu krogu, nākot no Cēsīm, bija sasniegusi arī 4. latviešu strēlnieku padomju pulka jātnieku izlūku vienība, kura ar ložmetēja uguni tika izklīdināta. Tā kā Cēsu rotas izlūku ložmetējs atradās pozīcijā, no kuras tas pārvaldīja visu apkārtni, lielinieki nolēma bez kaujas atkāpties līdz papildspēku pienākšanai. Tādējādi šīs sadursmes rezultātā lielinieku virzīšanās uz Rīgu tikusi aizkavēta līdz pat divām dienām. Precīzu ziņu par zaudējumiem šajā sadursmē nav, taču tā tagad tiek uzskatīta par latviešu nacionālo bruņoto formējumu pirmo kauju Latvijas Neatkarības karā.

Virsleitnants Arturs Jansons par šo kauju tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Par veikumu, atkāpjoties no Cēsīm līdz Rīgai, ar Lāčplēša Kara ordeni tika apbalvoti vēl astoņi Cēsu rotas karavīri – Arvīds Emīls Dancis, Bernhards Einbergs, Jānis Kļaviņš, Kārlis Arvīds Likums, Kārlis Miglis, Eduards Rapss, Pēteris Vīķelis un Jānis Zālītis. Viņi ir vienīgie, kas šo apbalvojumu saņēmuši par nopelniem 1918. gadā, pašā Latvijas Atbrīvošanās kara sākumā.

Avoti: eDruva, 03.01.2014.; Pumpuriņš, T. Cēsu rotas 1918. gada cīņu ceļa pēdas Amatas novadā. Amatas Avīze, Nr. 89, 04.11.1916.; Latvijas armija 20. gados. Red.: Rozenšteins, H. Rīga: Armijas štaba Apmācības daļa, 1940. 70.-72. lpp.; Cēsu kaujas lauka izpētes kopas sniegtā informācija.

Drabešu pagastā piemiņas akmens LNK pirmās sadursmes vietā

Atrodas Drabešu pagastā Vidzemes šosejas 79 kilometrā pie Vāverkroga.

Pieminekļa pamatne tika uzstādīta 2018. gada rudenī, un 23. oktobrī tajā tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Pats piemineklis atklāts 2018. gada 28. decembrī. Tā uzstādīšanu organizējusi Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļa. Piemineklis darināts Balvu uzņēmumā “Tako akmens”, kas piekrita darbus veikt ar pēcapmaksu, jo ziedojumu vākšana nepieciešamo līdzekļu iegūšanai tika turpināta vēl pēc pieminekļa atklāšanas. No granīta veidotajā piemiņas zīmē iekalts stilizēta lielinieku iebrukuma ceļa shēma un teksts:

VALKA 18. XII ●

● VALMIERA 20 XII

● CĒSIS 22 XII

● Šajā vietā 1918. g. 24. XII

notika Cēsu rotas

pirmā kauja ar Sarkano armiju.

Foto: 24.11.2021., Aldis Jordans

Foto: 2020. gada septembris, Gita Memmēna

Foto: 24.11.2021., Aldis Jordans

Foto: 2020. gada septembris, Gita Memmēna

Foto: 24.11.2021., Aldis Jordans

Pieminekļa pamatnē priekšpusē iekalts teksts:

“Neviena tauta nav nākusi pie brīvības bez karaspēka un

neviena tauta nav spējusi paturēt savu brīvību bez karaspēka”

Ģen. Pēteris Radziņš

Foto: 24.11.2021., Aldis Jordans

Savukārt pamatnē labajā pusē iekalti to organizāciju, iestāžu un uzņēmumu nosaukumi, kas atbalstījuši pieminekļa tapšanu: 

PATEICĪBĀ PAR ARTURA JANSONA VAROŅDARBU
LSA, Latvijas ģenerāļu klubs, Fonds “NAMEJS”, Amatas,
Cēsu, Beverīnas, Valkas, Valmieras, Pārgaujas, Priekuļu,
Raunas, Smiltenes pašvaldības, SIA Apse, Noolus, Būve,
Tehauto, AB.G.PERSSON, Vidzemes betons,
Vidzemes būvservis, z.s. Klinģēni, a/s CATA,
VALTERS UN RAPA.

Izgatavoja “TAKO Akmens”

Foto: 2020. gada septembris, Gita Memmēna

Piemiņas akmens uzstādīts uz mākslīga zemes uzbēruma, un pie tā ved deviņi betona pakāpieni.

Piecus gadus iepriekš tika uzstādīta piemiņas plāksne šīs sadursmes atcerei arī pie Drabešu muižas ēkas sienas (sk).

Papildināts: 06.10.2020.

Avoti: Niklass, M. Piemineklis piemirstai Neatkarības kara epizodei. LA.LV, 28.12.2018.; eDruva, 07.01.2019.

Priekules pagasta Jūdu kapos LKOK Jāņa Dzintara individuāls apbedījums

Atrodas Priekules pagasta Jūdu kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Dzintars. Līdz tam neiezīmēto kapu 2013. gada rudenī apzināja novada pašvaldības tūrisma darba organizatores izveidotā interesentu grupa, bet 2014. gada augusta beigās novadā apglabāto LKOK atdusas vietu iezīmēšanas programmas ietvaros uz kapa tika uzstādīta tipveida melna granīta piemiņas plāksne, kuru darinājis uzņēmums “Granītakmens” Liepājā. Tajā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

Lāčplēša Kara Ordeņa

Kavalieris

JĀNIS

DZINTARS

1896. – 1974.

Novadā apbedīto LKOK kapavietu iezīmēšanu finansējusi Priekules novada pašvaldība. Programmas ietvaros uzstādītās plāksnes veidotas, par paraugu izmantojot plāksni, kas jau iepriekš bija uzstādīta uz Priekules pagasta Nodegu kapos apglabātā Jāņa Osteļa atdusas vietas (sk.).

Vēsturiska atkāpe: Jānis Dzintars dzimis 1896. gada 23. septembrī Liepājā. Atslēdznieks.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 18. februārī, Atsevišķās studentu rotas (vēlāk bataljona) sastāvā piedalījies visās kaujās līdz Rīgas atbrīvošanai, pēc tam ieskaitīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā, kura rindās cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. maijā pie Piņķu baznīcas “niknas kaujas laikā [kareivis] Dz. ar savu patšauteni šķērsoja klaju lauku un apšaudīja ienaidnieku no spārna, saceldams apjukumu un palīdzēdams izšķirt kauju mums par labu”.

Pēc Atbrīvošanās kara dienējis 3. robežsargu pulkā.

Atvaļināts 1921. gada 21. februārī. Dzīvojis Liepājā, atslēdznieks Liepājas drāšu fabrikā. Piešķirta jaunsaimniecība Gramzdas pagasta Treknu muižā. Pēc Otrā pasaules kara atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis Priekules pagasta “Zīlniekos”, kolhoznieks. Miris 1974. gada 27. februārī.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 139. lpp.; priekulesnovads.lv.

Bunkas pagasta Pētera kapos LKOK Roberta Gulbja individuāls apbedījums

Atrodas Bunkas pagasta Pētera kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Roberts Gulbis. Līdz tam neiezīmēto kapu 2013. gada rudenī apzināja novada pašvaldības tūrisma darba organizatores izveidotā interesentu grupa, bet 2014. gada augusta beigās novadā apglabāto LKOK atdusas vietu iezīmēšanas programmas ietvaros uz kapa tika uzstādīta tipveida melna granīta piemiņas plāksne, kuru darinājis uzņēmums “Granītakmens” Liepājā. Tajā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

Lāčplēša Kara Ordeņa

Kavalieris

ROBERTS

GILBIS

1899. – 1982.

Novadā apbedīto LKOK kapavietu iezīmēšanu finansējusi Priekules novada pašvaldība. Programmas ietvaros uzstādītās plāksnes veidotas, par paraugu izmantojot plāksni, kas jau iepriekš bija uzstādīta uz Priekules pagasta Nodegu kapos apglabātā Jāņa Osteļa atdusas vietas (sk.).

Vēsturiska atkāpe: Roberts Gulbis dzimis 1899. gada 15. janvārī Bunkas pagastā. Beidzis pamatskolu. Laukstrādnieks. Strādājis Izriedes Biržu pusmuižā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 3. martā Durbē, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par kaprāli.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 18. oktobrī kaujā par Bolderāju Gulbis kopā ar diviem kareivjiem, “neskatoties uz draudošām briesmām, devās ienaidnieka aizmugurē un nogrieza tam atkāpšanās ceļu, saceldams paniku, kā rezultātā mūsu rokās krita bagātīgas trofejas”.

Atvaļināts 1921. gada 10. martā. Jaunsaimnieks Bunkas pagasta “Vārpiņās”, pagasta aizsargu nodaļas dalībnieks.

Arī pēc Otrā pasaules kara komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis “Vārpiņās”.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 181. lpp.; priekulesnovads.lv.

Bunkas pagasta Ūsaiķu kapos LKOK Andreja Traucenieka individuāls apbedījums

Atrodas Bunkas pagasta Ūsaiķu kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Andrejs Traucenieks. Līdz tam neiezīmēto kapu 2013. gada rudenī apzināja novada pašvaldības tūrisma darba organizatores izveidotā interesentu grupa, bet 2014. gada augusta beigās novadā apglabāto LKOK atdusas vietu iezīmēšanas programmas ietvaros uz kapa tika uzstādīta tipveida melna granīta piemiņas plāksne, kuru darinājis uzņēmums “Granītakmens” Liepājā. Tajā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:

Lāčplēša Kara Ordeņa

Kavalieris

ANDERJS
TRAUCENIEKS

1892. – 1980.

Novadā apbedīto LKOK kapavietu iezīmēšanu finansējusi Priekules novada pašvaldība. Programmas ietvaros uzstādītās plāksnes veidotas, par paraugu izmantojot plāksni, kas jau iepriekš bija uzstādīta uz Priekules pagasta Nodegu kapos apglabātā Jāņa Osteļa atdusas vietas (sk.).

Vēsturiska atkāpe: Andrejs Traucenieks dzimis 1892. gada 21. aprīlī toreizējā Asītes pagastā. Pamatskolas izglītība.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā, piedalījies kaujās un 1915. gadā pie Kauņas kritis vācu gūstā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 16. jūlijā un 1. Liepājas kājnieku pulka sastāvā piedalījies Latgales atbrīvošanā.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 13. janvārī kaujā pie Grūdenieku sādžas, “kad mūsu rotai uzbruka bruņuvilciena atbalstīti ienaidnieki, T. ar savu nodaļu vērsa pret lieliniekiem spēcīgu uguni un izraisīja pretinieka rindās apjukumu. Šajā kaujā krita gūstā”, no kura izbēga 1920. gada 7. augustā.

Atvaļināts 1921. gada 22. februārī dižkareivja pakāpē. Jaunsaimnieks Bunkas pagasta “Galiniekos”. Pēc Otrā pasaules kara komunistiskās okupācijas laikā strādājis vietējā kolhozā.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 527.-528. lpp.; priekulesnovads.lv.

Dunikas pagasta Smiltnieku kapos LKOK Jāņa Dižgalvja individuāls apbedījums

Atrodas Dunikas pagasta Smiltnieku kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Dižgalvis. 2009. gadā viņa neiezīmēto kapu sameklēja un sakopa Kalētu jaunsargi, bet 2012. gada 7. maijā uz kapa tika uzstādīta ar Rucavas novada domes finansiālo atbalstu darinātā piemiņas plāksne. Tajā iekalts teksts:

ŠEIT DUS DIEVA MIERĀ

7. SIGULDAS KĀJNIEKU

PULKA DIŽKAREIVIS

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA

KAVALIERIS

JĀNIS DIŽGALVIS

1898.08.03. – 1981.08.07.

Vēsturiska atkāpe. Jānis Dižgalvis dzimis 1898. gada 8. martā Dunikas pagastā. Zemkopis.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 8. oktobrī, 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās Latgalē.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gadā naktī uz 21. jūniju Latgalē izlūkgājiena laikā ienaidnieka aizmugurē Dižgalvis “nokļuva ielenkumā, laužoties cauri lielinieku ķēdei, vairākus pretiniekus nošāva, tā dodams mūsējiem iespēju nokļūt līdz Lipnas upei; peldot tai pāri, izglāba no nāves slīkstošo rotas komandieri”.

Atvaļināts dižkareivja pakāpē 1921. gada 21. aprīlī. Zemkopis Dunikas pagasta “Langerkadiķos”, piešķirta jaunsaimniecība Bārtas muižā. Pēc Otrā pasaules kara komunistiskās okupācijas laikā strādājis vietējā kolhozā Bārtā.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 130. lpp.; liepajniekiem.lv, 08.05.1912.; Jaunsardzes informācijas centra vietne (jic.gov.lv), 07.05.2016.