Drabešu muižā piemiņas plāksne LAK pirmās sadursmes atcerei

Atrodas pie Drabešu muižas ēkas sienas.

Atklāta 2013. gada 18. decembrī. Piemiņas plāksni pēc Māra Niklasa meta darinājis akmeņkalis Voldemārs Koltovs. Tās uzstādīšanu organizējusi Cēsu kaujas lauka izpētes kopa, un tajā zem Lāčplēša Kara ordeņa attēlojuma iekalts teksts:

Drabešu muižas apkārtnē

24.12.1928. Cēsu rotas

kapt. Artūra Jansona

izlūku grupa Latvijas

atbrīvošanas kara

1. sadursmē aizturēja

Sarkanās Armijas virzību

uz Rīgu

Piecus gadus vēlāk piemiņas zīme tika uzstādīta arī pašas sadursmes vietā Vidzemes šosejas 79 kilometrā pie Vāverkroga (sk.).

Vēsturiska atkāpe. Pēc Cēsu atstāšanas 23. decembrī Cēsu rota atkāpās uz Ieriķiem, no kurienes 24. decembrī tika izsūtītas divas izlūku grupas Cēsu un Gulbenes virzienā. Pirmā izlūku grupa, kuru komandēja virsleitnants Arturs Jansons un kurā bez viņa bija vēl četri karavīri ar ložmetēju, devās atpakaļ Cēsu virzienā. Sasniedzot Drabešu muižu, Jansona grupa ieņēma pozīcijas muižas parkā, no kurām bija pārskatāms ceļu krustojums pie Āžu kroga. Tikmēr Āžu krogu, nākot no Cēsīm, bija sasniegusi arī 4. latviešu strēlnieku padomju pulka jātnieku izlūku vienība, kura ar ložmetēja uguni tika izklīdināta. Tā kā Cēsu rotas izlūku ložmetējs atradās pozīcijā, no kuras tas pārvaldīja visu apkārtni, lielinieki nolēma bez kaujas atkāpties līdz papildspēku pienākšanai. Tādējādi šīs sadursmes rezultātā lielinieku virzīšanās uz Rīgu tikusi aizkavēta līdz pat divām dienām. Precīzu ziņu par zaudējumiem šajā sadursmē nav, taču tā tagad tiek uzskatīta par latviešu nacionālo bruņoto formējumu pirmo kauju Latvijas Neatkarības karā.

Virsleitnants Arturs Jansons par šo kauju tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Par veikumu, atkāpjoties no Cēsīm līdz Rīgai, ar Lāčplēša Kara ordeni tika apbalvoti vēl astoņi Cēsu rotas karavīri – Arvīds Emīls Dancis, Bernhards Einbergs, Jānis Kļaviņš, Kārlis Arvīds Likums, Kārlis Miglis, Eduards Rapss, Pēteris Vīķelis un Jānis Zālītis. Viņi ir vienīgie, kas šo apbalvojumu saņēmuši par nopelniem 1918. gadā, pašā Latvijas Atbrīvošanās kara sākumā.

Avoti: eDruva, 03.01.2014.; Pumpuriņš, T. Cēsu rotas 1918. gada cīņu ceļa pēdas Amatas novadā. Amatas Avīze, Nr. 89, 04.11.1916.; Latvijas armija 20. gados. Red.: Rozenšteins, H. Rīga: Armijas štaba Apmācības daļa, 1940. 70.-72. lpp.; Cēsu kaujas lauka izpētes kopas sniegtā informācija.