Liepas kapos LNK kritušā LKOK Kārļa Maizīša individuāls apbedījums

Atrodas Priekuļu novada Liepas kapos. GPS 57.373805, 25.43932

Apbedīts 1919. gada 9. oktobrī kaujā ar bermontiešiem pie Piņķu mācītājmuižas kritušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka mācību bataljona komandieris kapteinis Kārlis Maizītis, kas vēlāk apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Uz kapa uzstādīta melna granīta plāksne (42 x 38,5 x 2,5 cm), kurā iekalts teksts:

KAPITANS

KAHRLIS MAISITS

* 14. JUNIJA 1894.

† 9. OKTOBRI 1919.

Foto: 2019. gads, Aivars Vilnis 

Foto: 11.11.2019., Aivars Vilnis

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Maizītis dzimis 1894. gada 14. jūnijā Liepas pagasta Lečos lauksaimnieka ģimenē. Beidzis reālskolu.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, Krievijas armijā iestājies 1915. gadā, dienējis 179. rezerves pulkā, beidzis tā mācību komandu. 1915. gada augustā beidzis Petrogradas 4. praporščiku skolu un kā viens no pirmajiem iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā. Tā paša gada oktobrī piedalījies izlūku kaujās pret vāciešiem pie Olaines. Kā 1. rotas komandieris piedalījies kaujās Ķekavas un Mangaļu rajonā. Divreiz ievainots, taču palicis ierindā. Apbalvots ar Staņislava III šķiras, Annas III, IV šķiras un Vladimira IV šķiras ordeņiem, kā arī ar godazīmi “Par drošsirdību”. Paaugstināts līdz štabskapitāna pakāpei. Kā 1. Daugavgrīvas pulka 1. bataljona komandieris piedalījies Rīgas aizstāvēšanas kaujās 1917. gada augustā. Pēc Krievijas armijas sabrukuma 1918. gada vasarā atgriezies tēva mājās.

Kā viens no pirmajiem 1918. gada 20. novembrī iestājies Cēsu brīvprātīgo rotā un vēlāk Latviešu atsevišķā bataljona sastāvā piedalījies cīņās ar lieliniekiem pie Lielauces un Skrundas. 1919. gada februārī norīkots par instruktoru jaunformējamos spēkos Liepājā, bet augustā pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku par mācību bataljona komandieri. Kā pulka komandiera palīgs devies cīņās pret bermontiešiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 9. oktobrī Babītes pagastā, “kad ienaidnieki apgāja mūsu pozīcijas pie Piņķu Mācītājmuižas un apdraudēja daļu stāvokli no Babītes ezera puses, mūsu rotās zem spēcīgas šauteņu un ložmetēju uguns sākās apjukums. Kapteinis M. personīgi pārgrupēja rotas un devās pretuzbrukumā, kā rezultātā ienaidnieks bija spiests atkāpties, taču M., lodes ķerts, krita varoņa nāvē”.

Papildināts: 27.06.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 47. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 334. lpp.

Liepā piemineklis Cēsu kauju atcerei

Atrodas Cēsu novada Liepā aptuveni kilometru uz dienvidiem no Lodes dzelzceļa stacijas Rūpnīcas ielas malā. GPS 57.383788, 25.42688

Pamatakmens likts 1929. gada 22. septembrī, bet pats piemineklis atklāts 1935. gada 11. augustā. Tas darināts no Allažu šūnakmens pēc Liepas pagasta Jullās dzīvojušā tēlnieka Augusta Jullas meta.

Foto: 11.08.1935., Aivara Viļņa personīgais arhīvs

Desmit metrus augsto pieminekli veido rupji apstrādāta šūnakmens radze, kuras priekšējā plaknē augstcilnī kalts zemnieka-karavīra tēls, kas ar vienu roku atbalstās uz arkla, bet otrā pacēlis zobenu.

Foto: 20.06.2018., Aivars Vilnis

Tēla sejas veidošanā izmantota tēlnieka tēva Jāņa Jullas pēcnāves maska.

Foto: 14.02.2020., Aivars Vilnis

Pamatnes labajā pusē bija ar bronzas burtiem veidots teksts, kurā izmantotas dzejnieka Edvarda Treimaņa-Zvārguļa rindas:

19 22/VI 19

LATVIET,

TEV TĒVZEMES

BRĪVĪBU VAROŅI

SNIEDZA KĀ BALVU,

KAD ŠAI VIETAI

TUVOJIES TU,

ZEMU LIEC SAVU

GALVU

Savukārt pamatnes kreisajā pusē bija teksts:

IGAUŅI!

PIEMIŅA JUMS:

TALKĀ NĀCĀT

MUMS

Pieminekļa pamatnes priekšā šūnakmens altāris, uz kuru ved trijos posmos veidotas šūnakmens kāpnes. Pieminekļa celtniecība izmaksāja 3500 latu, kas tika segti ar ziedojumiem un sarīkojumu ieņēmumiem. Finansiālu atbalstu sniedzis arī Kultūras fonds.

Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka komunistiskās okupācijas laikā pagājušajā gadsimta piecdesmito gadu beigās toreizējais Liepas ciema padomes priekšsēdētājs Arvīds Auziņš mēģinājis atrast starp liepēniešiem kādu, kas būtu gatavs pieminekli nojaukt vai uzspridzināt, tomēr tas viņam nav izdevies. Lai gan pats piemineklis komunistisko okupāciju pārdzīvoja, tās laikā pazuda bronzas burti.

Sākoties Atmodai, pēc Gaujas nacionālā parka (GNP) inspektora Kārļa Krieviņa ierosmes sākas pieminekļa un tās apkārtnes sakopšana, kurā iesaistās arī Vangažu profesionāli tehniskās skolas Liepas filiāles audzēkņi meistara Modra Jāņa Viļņa vadībā. Ar GNP finansiālo atbalstu atjaunots arī no bronzas burtiem veidotais pieminekļa teksts. Pēc M. J. Viļņa rasējumiem, kas izgatavoti, izmantojot saglabājušās pieminekļa fotogrāfijas, burti atlieti Siguldā.

Restaurētais piemineklis tika atklāts 1989. gada 22. jūnijā, pirmo reizi kopš komunistiskās okupācijas sākuma atkal atzīmējot Varoņu dienu. Tomēr, atlejot jaunos burtus, kļūdas rezultātā netika izgatavots viens “T” burts, un tāpēc pamatnes labajā pusē esošā atjaunotā teksta trešajā rindā no apakšas iztrūka vārds “TU”.

Foto: 1990. gada maijs, Aivars Vilnis

Naktī uz 1992. gada 9. oktobri atjaunotā teksta burtus atkal noplēsa krāsainā metāla zagļi. Lai tas vairs neatkārtotos, tika pieņemts lēmums, pieminekli atkārtoti atjaunojot, tekstu iekalt granīta plāksnēs. Liepas pagasta vēstures pētnieks Aivars Vilnis, atsaucoties uz toreizējā pagasta padomes priekšsēdētāja teikto, apgalvo, ka jaunizkaltās plāksnes tikušas atklātas 1998. gada 22. jūnijā, taču Jānis Lismanis savukārt stāsta, ka tās jau savā vietā atradušās 1997. gada 23. jūlijā, kad ka Brāļu kapu komitejas (BKK) pārstāvji pieminekli apsekojuši kopā ar igauņu kolēģiem.

Foto: 14.02.2020., Aivars Vilnis

2013. un 2014. gadā veikta pieminekļa vēlreizēja restaurācija un tā apkārtnes labiekārtošana, ko finansēja Priekuļu novada dome, tam atvēlot aptuveni 4000 eiro.

2019. gada 14. februārī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, ņemot vērā Priekuļu novada domes attiecīgo 2018. gada 22. novembra lēmumu, apstiprināja pieminekļa iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, atzīstot to par valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu un piešķirot tam 9260. pieminekļa aizsardzības uzskaites numuru.

Interesantu novērojumu izdarījis Aivars Vilnis. Viņš pamanījis, ka uzlūkojot pieminekli no putna lidojuma, tā pamatne, pie monumenta vedošais celiņš un uzejas kāpnes veido “bultu”, kas vērsta pret Liepas muižu (Lindenhoff), kur Cēsu kauju laikā atradās vācu pozīcijas. Protams, jāšaubās vai tas tiešām izriet no pieminekļa autora tā laika iecerēm, taču tas noteikti bagātina mūsu šodienas iespējas pieminekļa interpretācijā.

Foto: 07.04.2018., Edgars Ivanovs

Piemineklis izgaismots par godu Igaunijas neatkarības

pasludināšanas 102. gadadienai (Foto: 14.02.2020., Aivars Vilnis)

Labots un papildināts: 16.02.2024.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 46. lpp.; Rīts, Nr. 196, 19.07.1935.; eDruva, 20.06.2014.; Liepas pagasta vēstures pētnieka Aivara Viļņa sniegtā informācija; sarakste ar Jāni Lismani.

Kocēnu kapos LAK kritušā Julius Grinfeldta individuāls apbedījums

Atrodas Kocēnu kapos. GPS 57.527369, 25.377623

Apbedīts 1919. gada 22. jūnijā Cēsu kaujās kritušais Julius Grinfeldts. Uz kapa uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts:

Julius Grinfeldts

* 1892. g., 26. III.

kritis Cēsu kaujā 1919. g. 22. VI.

Avots: Lismanis II.

Pie Valmieras Sīmaņa baznīcas piemiņas plāksne LNK kritušajam igauņu karavīram Viktoram Andersonam

Atrodas pie Valmieras Svētā Sīmaņa luterāņu baznīcas ārsienas.

Atklāta 2011. gada 26. maijā, atzīmējot kārtējo gadadienu kopš Valmieras atbrīvošanas no lieliniekiem. Plāksne veltīta 1919. gada 26. maijā baznīcas tornī cīņā pret lieliniekiem kritušajam Vīlandes Skolnieku rotas kareivim Viktoram Andersonam. Plāksnē zem kritušā karavīra portreta iekalts teksts:

Šeit, baznīcas tornī, 1919. gada

maijā, kaujā ar Sarkano armiju,

par Valmieras atbrīvošanu,

krita Vīlandes Skolnieku rotas kareivis

VIKTORS ANDERSONS

11.III 1902–26.V 1919

Siin kiriku tornis langes

26. mai 1919 Valmiera vabastamisel

Lahingus Punaarmeega

Viljandi Kooliopilaste Roodu reamees

VIKTOR ANDERSON

11.III 1902–26.V 1919

Tekstu latviešu valodā no teksta igauņu valodā atdala Igaunijas Brīvības krusta atveidojums.

Foto: 06.06.2023., karaviru.kapi

Piemiņas plāksnes izveides iniciators bija Politiski represēto biedrības Valmieras nodaļas valdes loceklis Imants Grāvītis, bet tam nepieciešamos līdzekļus ziedoja uzņēmējs, politiķis un toreizējais Valmieras domes deputāts Romāns Naudiņš.

Foto: 06.06.2023., karaviru.kapi

Avoti: Lismanis II; eLiesma, 30.05.2011.