Atrodas
Priekuļu novada Liepas kapos. GPS 57.373805, 25.43932
Apbedīts 1919.
gada 9. oktobrī kaujā ar bermontiešiem pie Piņķu mācītājmuižas kritušais 9.
Rēzeknes kājnieku pulka mācību bataljona komandieris kapteinis Kārlis Maizītis,
kas vēlāk apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Uz kapa uzstādīta melna granīta
plāksne (42 x 38,5 x 2,5 cm), kurā iekalts teksts:
KAPITANS
KAHRLIS MAISITS
* 14. JUNIJA 1894.
† 9. OKTOBRI 1919.
Vēsturiska
atkāpe. Kārlis Maizītis dzimis 1894. gada 14. jūnijā Liepas pagasta Lečos lauksaimnieka
ģimenē. Beidzis reālskolu.
Sākoties
Pirmajam pasaules karam, Krievijas armijā iestājies 1915. gadā, dienējis 179.
rezerves pulkā, beidzis tā mācību komandu. 1915. gada augustā beidzis
Petrogradas 4. praporščiku skolu un kā viens no pirmajiem iestājies 1.
Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā. Tā paša gada oktobrī piedalījies
izlūku kaujās pret vāciešiem pie Olaines. Kā 1. rotas komandieris piedalījies
kaujās Ķekavas un Mangaļu rajonā. Divreiz ievainots, taču palicis ierindā.
Apbalvots ar Staņislava III šķiras, Annas III, IV šķiras un Vladimira IV šķiras
ordeņiem, kā arī ar godazīmi “Par drošsirdību”. Paaugstināts līdz štabskapitāna
pakāpei. Kā 1. Daugavgrīvas pulka 1. bataljona komandieris piedalījies Rīgas
aizstāvēšanas kaujās 1917. gada augustā. Pēc Krievijas armijas sabrukuma 1918.
gada vasarā atgriezies tēva mājās.
Kā viens no
pirmajiem 1918. gada 20. novembrī iestājies Cēsu brīvprātīgo rotā un vēlāk
Latviešu atsevišķā bataljona sastāvā piedalījies cīņās ar lieliniekiem pie
Lielauces un Skrundas. 1919. gada februārī norīkots par instruktoru
jaunformējamos spēkos Liepājā, bet augustā pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku
pulku par mācību bataljona komandieri. Kā pulka komandiera palīgs devies cīņās
pret bermontiešiem.
Pavēlē par
apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 9. oktobrī Babītes
pagastā, “kad ienaidnieki apgāja mūsu pozīcijas pie Piņķu Mācītājmuižas un
apdraudēja daļu stāvokli no Babītes ezera puses, mūsu rotās zem spēcīgas šauteņu
un ložmetēju uguns sākās apjukums. Kapteinis M. personīgi pārgrupēja rotas un
devās pretuzbrukumā, kā rezultātā ienaidnieks bija spiests atkāpties, taču M.,
lodes ķerts, krita varoņa nāvē”.
Papildināts:
27.06.2020.
Avoti:
Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo
karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu
piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 47. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 334. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru