Liepas kapos LAK kritušā LKOK Kārļa Maizīša individuāls apbedījums

Atrodas Priekuļu novada Liepas kapos. GPS 57.373805, 25.43932

Apbedīts 1919. gada 9. oktobrī kaujā ar bermontiešiem pie Piņķu mācītājmuižas kritušais 9. Rēzeknes kājnieku pulka mācību bataljona komandieris kapteinis Kārlis Maizītis, kas vēlāk apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Uz kapa uzstādīta melna granīta plāksne (42 x 38,5 x 2,5 cm), kurā iekalts teksts:

KAPITANS

KAHRLIS MAISITS

* 14. JUNIJA 1894.

† 9. OKTOBRI 1919.

Foto: 2019. gads, Aivars Vilnis 

Foto: 11.11.2019., Aivars Vilnis

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Maizītis dzimis 1894. gada 14. jūnijā Liepas pagasta Lečos lauksaimnieka ģimenē. Beidzis reālskolu.

Sākoties Pirmajam pasaules karam, Krievijas armijā iestājies 1915. gadā, dienējis 179. rezerves pulkā, beidzis tā mācību komandu. 1915. gada augustā beidzis Petrogradas 4. praporščiku skolu un kā viens no pirmajiem iestājies 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljonā. Tā paša gada oktobrī piedalījies izlūku kaujās pret vāciešiem pie Olaines. Kā 1. rotas komandieris piedalījies kaujās Ķekavas un Mangaļu rajonā. Divreiz ievainots, taču palicis ierindā. Apbalvots ar Staņislava III šķiras, Annas III, IV šķiras un Vladimira IV šķiras ordeņiem, kā arī ar godazīmi “Par drošsirdību”. Paaugstināts līdz štabskapitāna pakāpei. Kā 1. Daugavgrīvas pulka 1. bataljona komandieris piedalījies Rīgas aizstāvēšanas kaujās 1917. gada augustā. Pēc Krievijas armijas sabrukuma 1918. gada vasarā atgriezies tēva mājās.

Kā viens no pirmajiem 1918. gada 20. novembrī iestājies Cēsu brīvprātīgo rotā un vēlāk Latviešu atsevišķā bataljona sastāvā piedalījies cīņās ar lieliniekiem pie Lielauces un Skrundas. 1919. gada februārī norīkots par instruktoru jaunformējamos spēkos Liepājā, bet augustā pārcelts uz 9. Rēzeknes kājnieku pulku par mācību bataljona komandieri. Kā pulka komandiera palīgs devies cīņās pret bermontiešiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 9. oktobrī Babītes pagastā, “kad ienaidnieki apgāja mūsu pozīcijas pie Piņķu Mācītājmuižas un apdraudēja daļu stāvokli no Babītes ezera puses, mūsu rotās zem spēcīgas šauteņu un ložmetēju uguns sākās apjukums. Kapteinis M. personīgi pārgrupēja rotas un devās pretuzbrukumā, kā rezultātā ienaidnieks bija spiests atkāpties, taču M., lodes ķerts, krita varoņa nāvē”.

Papildināts: 27.06.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 47. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 334. lpp.