Atrodas Laucienē (Nurmužā).
Piemiņas akmens Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem. Rupji apstrādātā laukakmenī zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
LAUCIENES/NURMUIŽAS PAG.
1918–1920
NEATKARĪBAS CĪNĪTĀJI
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERI
FRICIS BĒRTULSONS
EDVARDS FREIBERGS
KĀRLIS INDRIKSONS
KRISTAPS LIESTIŅŠ
NO CEPURES GAISMA AUSA
NO ZOBENA SAULE LECA.
Papildināts: 10.08.2022.
Avots: Latvijas Vēstnesis, Nr. 203, 21.12.2004.
Atrodas Biržos, izbraucot no ciema Viesītes virzienā, lielceļa P 75 kreisajā pusē.
Atklāta 2019. gada 17. oktobrī, tā dēvētās Biržu kaujas 100. gadadienā. Tipveida piemiņas stēla tapusi Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros. Projekta iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs. Stēlu pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta pelēkā Somijas granītā izgatavojis un uzstādījis uzņēmums “Akmens apstrādes centrs AKM” Ķekavā meistara Pētera Zvauņa vadībā.
Stēlā iekalts teksts ar to 11 LKOK vārdiem, kas saistīti ar bijušo Salas novadu:
PAR LATVIJU
1918 – 1920
LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
SALAS NOVADĀ
KAPTEINIS
RŪDOLFS AKMEŅKALNS – ŠTEINBERGS
1893 – 1966
VIRSLEITNANTS
PAULS STRĒLNIEKS
1896 – 1929
APAKŠVIRSNIEKS
JĀNIS SĪPOLNIEKS
1893 – 1919
VIRSSERŽANTS
JĀNIS ĢĒĢERIS
1894 – 1957
VIRSSERŽANTS
PĒTERIS KALNARAUPS
1894 – 1958
SERŽANTS
JĀNIS BRAUCĒJS
1896 – 1962
SERŽANTS
OTO BRĀLĪTIS
1895 – 1971
SERŽANTS
JĀNIS BUIĶIS
1896 – 1947
KAPRĀLIS
JĀNIS ZIEDIŅŠ
1894 – 1973
DIŽKAREIVIS
KĀRLIS MIEZĪTIS
1894 – 1987
KAREIVIS
MĀRTIŅŠ BĒRZIŅŠ
1892 – 1926
Piemiņas zīmes aizmugurē iekalts teksts:
LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅIEM
LATVIJAS SIMTGADĒ
Avots: Brīvā Daugava, 18.10.2019.
Atrodas Trapenes pagasta Līzespastā. GPS 57.476330, 26.526892
Atklāts 2019. gada 15. novembrī. Stendā sniegta informācija par netālu esošo nacionālo partizānu bunkura vietu (sk.).
Informatīvais stends uzstādīts pēc Alūksnes novada politiski represēto kluba “Sarma” vadītājas Dzidras Mazikas iniciatīvas.
Papildināts: 18.08.2023.
Avoti: Nekad nav vara uzveikusi garu: Piemiņas vietas nacionālajiem partizāniem Alūksnes un Smiltenes novadā. [Gulbene]: Vītola izdevniecība, 2023. 36.-37. lpp.; Alūksniešiem.lv, 14.05.2022.
Atrodas Trapenes pagasta Līzespastā pie bijušajām Baložu mājām. GPS 57.464194, 26.525379
Atklāts 2022. gada 14. maijā vietā, kur savulaik atradies Arsēnija Dreijalta vadītās partizānu grupas bunkurs. Piemiņas akmeni darinājis tēlnieks Ainārs Zelčs. Trīsdaļīgās piemiņas zīmes labajā pusē zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nozīmes atveidojuma iekalti piecu partizānu vārdi:
1952. GADA 8. DECEMBRIS
ARSENIJS DREIJALTS 1918–1952
VILIS RUTKASTS 1924–1952
OSKARS KAKSIS 1907–1952
JĀNIS ZVAIGZNE 1914–1994
AUGUSTS LAIVIŅŠ 1910–2002
Piemiņas akmens uzstādīts pēc Alūksnes un Apes politiski represēto kluba “Sarma” priekšsēdētājas Dzidras Mazikas iniciatīvas.
Vēsturiska atkāpe. Arsēnijs Dreijalts bija Gaujienas ģimnāzijas vēstures skolotājs, no 1945. gada nacionālo partizānu Gaujienas grupas komandieris, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības (LNPA) Ziemeļaustrumu Vidzemes štāba propagandas daļas vadītājs un partizānu avīzes “Tālavas Taure” izdevējs.
1952/53. gada ziemu atlikušie Dreijalta grupas partizāni ar mežsarga Rūdolfa Puļļas ziņu izlēma pavadīt netālu no viņa mājām Veras mežā, kur tie uzcēla bunkuru. Tomēr nezināmu iemeslu dēļ Puļļa partizānus nodeva komunistiskās okupācijas varasiestādēm. 1952. gada 8. decembrī čekas karaspēks ielenca partizānu bunkuru. Sekojošajā kaujā trīs partizāni – grupas komandieris Dreijalts, kā arī Oskars Kaksis un Vilis Rutkāste – krita, bet Jānis Zvaigzne un Augusts Laiviņš tika sagūstīti.
Papildināts: 19.08.2023.
Avoti: Nekad nav vara uzveikusi garu: Piemiņas vietas nacionālajiem partizāniem Alūksnes un Smiltenes novadā. [Gulbene]: Vītola izdevniecība, 2023. 56.-59. lpp.; Alūksniešiem.lv, 14.05.2022.; Ziemeļlatvija.lv, 16.05.2022.; Turčinskis, Z. Ziemeļvidzemes mežabrāļi: Latvijas nacionālo partizānu cīņas Valkas apriņķī un Alūksnes apriņķa rietumu daļā 1944.-1953. gads. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2011. 281.-285. lpp.
Atrodas Mazzalves pagastā Ērberģē Varoņu laukumā. GPS 56.368008, 25.018299
Atklāta 2021. gada 11. novembrī. Tipveida piemiņas stēla, kas pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta izgatavota pelēkā Somijas granītā, tapusi Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros, kura iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs.
Stēla uzstādīta, Aizsardzības ministrijai sadarbojoties ar Neretas apvienības pārvaldi un Mazzalves pakalpojumu centru.
Stēlā iekalts teksts ar to piecu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem, kas dzimuši tagadējā Mazzalves pagasta teritorijā:
PAR LATVIJU
1918 – 1920
LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
MAZZALVES PAGASTĀ
KAPTEINIS
PĒTERIS MAČIŅŠ
1896–1946
VIRSLEITNANTS
JĀNIS SAULĪTIS
1894–1919
KAPRĀLIS
ŽANIS ZALVIŅŠ
1894–1975
KAREIVIS
ROBERTS PLĒSUMS
1894–1946
KAREIVIS
VILIS SALA
1898–19??
Piemiņas zīmes aizmugurē iekalts teksts:
LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅIEM
LATVIJAS SIMTGADĒ
Avots: visitaizkraukle.lv.
Atrodas pie nama fasādes Tērbatas ielā 1/3.
Doma uzstādīt piemiņas zīmi pie savulaik notāram un politiķim Jānim Purgalim piederošā nama Tērbatas ielā 1/3, kur Pirmā pasaules kara laikā atradās Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas galvenais birojs, radās jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, un tās atklāšana bija paredzēta 1936. gada 6. janvārī. Iecerētās piemiņas zīmes metu veidojis tēlnieks Kārlis Zāle, un tā sastāvēja no arkā stāvoša strēlnieka tēla un zem tā novietotas piemiņas plāksnes, kurā iekalto tekstu bija apņēmies sacerēt dzejnieks Eduards Virza. Tomēr šobrīd nezināmu iemeslu dēļ šī piemiņas zīme acīmredzami tā arī nav uzstādīta.
Atgriešanās pie šīs ieceres notika tikai, gatavojoties atzīmēt latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas simtgadi. Tomēr K. Zāles ideja tika atmesta, uzticot tēlniekam Gļebam Panteļejevam veidot pie nama fasādes piestiprināmu piemiņas plāksni.
Panteļejeva darinātā piemiņas plāksne atklāta 1915. gada 1. augustā. Bronzas piemiņas plāksnē zem latviešu strēlnieku krūšu nozīmes atveidojuma atliets teksts:
ŠAJĀ NAMĀ
1915.–1917. GADĀ
ATRADĀS NACIONĀLO
BRĪVPRĀTĪGO
MILITĀRO VIENĪBU –
LATVIEŠU STRĒLNIEKU
BATALJONI –
ORGANIZĀCIJAS
KOMITEJA
Vēsturiska atkāpe. Ierosme veidot latviešu nacionālās vienības Krievijas armijas sastāvā radās pēc Jelgavas aizstāvēšanas kaujām 1915. gada maijā, kurās vērā ņemami nopelni vācu uzbrukuma apturēšanā bija diviem Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu bataljoniem, kas pamatā bija saformēti no latviešiem (sk.). Mēnesi pēc šīm kaujām, 19. maijā, Latviešu Lauksaimniecības centrālbiedrības savstarpējās kredītbiedrības telpās Rīgā Tērbatas ielā 1/3 Krievijas Valsts domes deputāta Jāņa Goldmaņa vadībā uz neoficiālu sanāksmi pulcējās iniciatīvas grupa 14 cilvēku sastāvā, kas pieņēma lēmumu šo iniciatīvu atbalstīt.
Tālāko organizatorisko darbu pamatā veica Goldmanis un advokāts Gustavs Ķempelis, kas vērsās pie dažādām Krievijas armijas instancēm ar lūgumiem atļaut dibināt latviešu brīvprātīgās vienības.
Jau 1. augustā Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs izdeva pavēli par pirmo divu brīvprātīgo latviešu strēlnieku bataljonu – 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas – formēšanu. Tajā pašā dienā viņš apstiprināja arī Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas nolikumu.
10. augustā laikraksts “Dzimtenes Vēstnesis” publicēja rakstnieku Ata Ķeniņa un Kārļa Skalbes sacerēto un Krievijas Valsts Domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša parakstīto uzsaukumu “Pulcējaties zem latviešu karogiem”.
12. augustā Lauksaimniecības centrālbiedrības telpās Tērbatas ielā 1/3 darbu uzsāka brīvprātīgo pieņemšanas komisija, un divās pirmajās dienās pieteicās 472 brīvprātīgie, kurus 14. augustā svinīgi pavadīja uz apmācību vietu Mīlgrāvī. Augustā un septembrī organizācijas komiteja atvēra 15 brīvprātīgo pieņemšanas punktus arī ārpus Rīgas, 11 no tiem Latvijas teritorijā (Cēsīs, Valmierā, Valkā, Limbažos, Smiltenē, Pļaviņās, Mazstraupē, Jaunlaicenē, Rankā Skrīveros, Stāmerienā), bet četrus citviet toreizējās Krievijas impērijas teritorijā – Petrogradā, Maskavā Vitebskā un Rēvelē (tagad Tallina). Kopumā latviešu strēlnieku bataljonos 1915. un 1916. gadā pieteicās aptuveni 8 000 brīvprātīgo. Organizācijas komiteja kārtoja arī latviešu kareivju un virsnieku pārcelšanu no citām Krievijas karaspēka daļām uz latviešu bataljoniem.
1915. gada augustā saformēja pirmos trīs – 1. Daugavgrīvas, 2. Rīgas un 3. Kurzemes – bataljonus. Septembrī sāka formēt 4. Vidzemes, bet novembrī – 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonus.
1917. gadā revolūcijas rezultātā Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas darbība sāka apsīkt. Pēc Rīgas krišanas komiteja tika evakuēta uz Petrogradu, kur pēc lielinieku apvērsuma tā tika likvidēta.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 249. lpp.; Jaunākās Ziņas, Nr. 277, 05.12.1935.; Jaunākās Ziņas, Nr. 283, 12.12.1935.; Atpūta, Nr. 582, 31.12.1935. 9. lpp.; LA.LV, 27.07.2015.; Šiliņš, J. Latviešu strēlnieku gaitas sākums. Domuzīme, Nr. 3, 2015. gads, 66.-71. lpp.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja. Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V sēj. Rīga: Latvijas Kara muzejs, 2004. 36.-55. lpp.
Atrodas pie Viļakas Jēzus Sirds katoļu baznīcas.
Atklāta 2017. gada 11. novembrī. Tipveida piemiņas stēla, kas pēc mākslinieka Jāņa Strupuļa meta izgatavota pelēkā Somijas granītā, tapusi Latvijas valsts simtgadei veltītā projekta “Atceries Lāčplēšus” ietvaros, kura iniciators bija Jaunsardzes un informācijas centrs.
Stēlā iekalts teksts ar to piecu Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem, kas pēc Neatkarības kara dzīvojuši bijušā Viļakas novada teritorijā:
PAR LATVIJU
1918 – 1920
LĀČPLĒŠA
KARA ORDEŅA KAVALIERI
VIĻAKAS NOVADĀ
LEITNANTS
JĀNIS BURMEISTARS
1885–1942
VIRSSERŽANTS
TEODORS MENDE
1898–1986
VIRSSERŽANTS
EDUARDS TENISONS
1897–1970
VIRSSERŽANTS
NIKOLAJS IVANOVS
1895–1937
KAPRĀLIS
ALEKSEJS ĻUBIMOVS-LAVRENTJEVS
1893–1977
Piemiņas zīmes aizmugurē iekalts teksts:
LATVIJAS
BRĪVĪBAS CĪŅU VAROŅIEM
LATVIJAS SIMTGADĒ
Avots: Viļakas Novadā: Viļakas novada domes informatīvai izdevums.
Nr. 10 (86), 28.11.2017. 20. lpp.
