otrdiena, 2022. gada 2. augusts

Rīgā Tērbatas ielā 1/3 piemiņas plāksne Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejai

Atrodas pie nama fasādes Tērbatas ielā 1/3. 

Doma uzstādīt piemiņas zīmi pie savulaik notāram un politiķim Jānim Purgalim piederošā nama Tērbatas ielā 1/3, kur Pirmā pasaules kara laikā atradās Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas galvenais birojs, radās jau pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, un tās atklāšana bija paredzēta 1936. gada 6. janvārī. Iecerētās piemiņas zīmes metu veidojis tēlnieks Kārlis Zāle, un tā sastāvēja no arkā stāvoša strēlnieka tēla un zem tā novietotas piemiņas plāksnes, kurā iekalto tekstu bija apņēmies sacerēt dzejnieks Eduards Virza. Tomēr šobrīd nezināmu iemeslu dēļ šī piemiņas zīme acīmredzami tā arī nav uzstādīta. 

Kārļa Zāles darinātais piemiņas zīmes modelis (reproducēts no Atpūta, 31.12.1935.)

Atgriešanās pie šīs ieceres notika tikai, gatavojoties atzīmēt latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas simtgadi. Tomēr K. Zāles ideja tika atmesta, uzticot tēlniekam Gļebam Panteļejevam veidot pie nama fasādes piestiprināmu piemiņas plāksni. 

Panteļejeva darinātā piemiņas plāksne atklāta 1915. gada 1. augustā. Bronzas piemiņas plāksnē zem latviešu strēlnieku krūšu nozīmes atveidojuma atliets teksts: 

ŠAJĀ NAMĀ
1915.–1917. GADĀ
ATRADĀS NACIONĀLO
BRĪVPRĀTĪGO
MILITĀRO VIENĪBU –
LATVIEŠU STRĒLNIEKU
BATALJONI –
ORGANIZĀCIJAS
KOMITEJA

Foto: 24.05.2019., karaviri.kapi

Vēsturiska atkāpe. Ierosme veidot latviešu nacionālās vienības Krievijas armijas sastāvā radās pēc Jelgavas aizstāvēšanas kaujām 1915. gada maijā, kurās vērā ņemami nopelni vācu uzbrukuma apturēšanā bija diviem Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu bataljoniem, kas pamatā bija saformēti no latviešiem (sk.). Mēnesi pēc šīm kaujām, 19. maijā, Latviešu Lauksaimniecības centrālbiedrības savstarpējās kredītbiedrības telpās Rīgā Tērbatas ielā 1/3 Krievijas Valsts domes deputāta Jāņa Goldmaņa vadībā uz neoficiālu sanāksmi pulcējās iniciatīvas grupa 14 cilvēku sastāvā, kas pieņēma lēmumu šo iniciatīvu atbalstīt. 

Tālāko organizatorisko darbu pamatā veica Goldmanis un advokāts Gustavs Ķempelis, kas vērsās pie dažādām Krievijas armijas instancēm ar lūgumiem atļaut dibināt latviešu brīvprātīgās vienības. 

Jau 1. augustā Ziemeļrietumu frontes virspavēlnieks ģenerālis Mihails Aļeksejevs izdeva pavēli par pirmo divu brīvprātīgo latviešu strēlnieku bataljonu – 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas – formēšanu. Tajā pašā dienā viņš apstiprināja arī Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas nolikumu. 

10. augustā laikraksts “Dzimtenes Vēstnesis” publicēja rakstnieku Ata Ķeniņa un Kārļa Skalbes sacerēto un Krievijas Valsts Domes deputātu Jāņa Goldmaņa un Jāņa Zālīša parakstīto uzsaukumu “Pulcējaties zem latviešu karogiem”. 

12. augustā Lauksaimniecības centrālbiedrības telpās Tērbatas ielā 1/3 darbu uzsāka brīvprātīgo pieņemšanas komisija, un divās pirmajās dienās pieteicās 472 brīvprātīgie, kurus 14. augustā svinīgi pavadīja uz apmācību vietu Mīlgrāvī. Augustā un septembrī organizācijas komiteja atvēra 15 brīvprātīgo pieņemšanas punktus arī ārpus Rīgas, 11 no tiem Latvijas teritorijā (Cēsīs, Valmierā, Valkā, Limbažos, Smiltenē, Pļaviņās, Mazstraupē, Jaunlaicenē, Rankā Skrīveros, Stāmerienā), bet četrus citviet toreizējās Krievijas impērijas teritorijā – Petrogradā, Maskavā Vitebskā un Rēvelē (tagad Tallina). Kopumā latviešu strēlnieku bataljonos 1915. un 1916. gadā pieteicās aptuveni 8 000 brīvprātīgo. Organizācijas komiteja kārtoja arī latviešu kareivju un virsnieku pārcelšanu no citām Krievijas karaspēka daļām uz latviešu bataljoniem.


Foto: 24.05.2019., karaviri.kapi

1915. gada augustā saformēja pirmos trīs – 1. Daugavgrīvas, 2. Rīgas un 3. Kurzemes – bataljonus. Septembrī sāka formēt 4. Vidzemes, bet novembrī – 5. Zemgales, 6. Tukuma, 7. Bauskas un 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljonus. 

1917. gadā revolūcijas rezultātā Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komitejas darbība sāka apsīkt. Pēc Rīgas krišanas komiteja tika evakuēta uz Petrogradu, kur pēc lielinieku apvērsuma tā tika likvidēta.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 249. lpp.; Jaunākās Ziņas, Nr. 277, 05.12.1935.; Jaunākās Ziņas, Nr. 283, 12.12.1935.; Atpūta, Nr. 582, 31.12.1935. 9. lpp.; LA.LV, 27.07.2015.; Šiliņš, J. Latviešu strēlnieku gaitas sākums. Domuzīme, Nr. 3, 2015. gads, 66.-71. lpp.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku bataljonu organizācijas komiteja. Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. V sēj. Rīga: Latvijas Kara muzejs, 2004. 36.-55. lpp.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru