Jēkabpils pilsētas kapos nacionālās partizānes Irmas Bružukas individuāls apbedījums

Atrodas Jēkabpils pilsētas kapos. 

Pētera Prauliņa grupas partizāne Irma Bružuka pēc smaga ievainojuma 1947. gada 17. maijā mirusi Jēkabpils slimnīcā un tikusi apglabāta ārpus pilsētas kapiem. Taču, kapsētu paplašinot, viņas apbedījums nonācis kapu teritorijā un tagad atrodas pareizticīgo sektorā (2151 vieta). Sākotnēji Irmas Bružukas kapu pēc atgriešanās no izsūtījuma sameklējusi un slepus kopusi viņas māte. Apbedījums ticis iesvētīts tikai 1991. gada 13. augustā, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 2003. gada maija beigās uz viņas kapa uzstādīts neregulāras formas granīta piemineklis. Tā uzstādīšanu finansējusi Kanādas latviešu sabiedrība un toreizējā Jēkabpils rajona pašvaldība. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 374.-375. lpp., Laiks, Nr. 23, 14.06.2003.; Cemety.lv.

Tabores pagastā piemiņas vieta Voldemāra Drozdovska nacionālo partizānu grupai

Atrodas Tabores pagastā. 

Atklāta 1997. gada 21. jūnijā vietā, kur čekisti grantsbedrēs savulaik aprakuši 1948. gada 7. decembrī kritušo Voldemāra Drozdovska nacionālo partizānu grupas sešu cīnītāju mirstīgās atliekas. Partizānu līķi vēlāk izrakti un aizvesti nezināmā virzienā. 

Piemiņas vietas iekārtošanu organizējusi Daugavpils Baltslāvu biedrības priekšsēdētāja Ludmila Koroļova, kas iesaistījusi arī zemessargus. 

Mēnesi pēc piemiņas vietas atklāšanas tajā uzstādītais krusts ticis nolauzts, taču Baltslāvu biedrība to nekavējoties atjaunojusi. 

Piemiņas vieta iekārtota arī pie kādreizējās Skrudalienas ciema padomes, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes kritušo partizānu mirstīgās atliekas pirms tam bija izstādījušas apskatei un iedzīvotāju iebiedēšanai (sk.).

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 388. lpp.; Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 157, 10.07.1997.; Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 171, 26.07.1997.; Literatūra. Māksla. Mēs, Nr. 31, 31.07.1997.

Skrudalienā piemiņas vieta Voldemāra Drozdovska nacionālo partizānu grupai

Atrodas Skrudalienā pie kādreizējās ciema padomes. 

Atklāta 1997. gada 21. jūnijā vietā, kur komunistiskās okupācijas varasiestādes savulaik bija izstādījušas apskatei un pārējo iedzīvotāju iebiedēšanai 1948. gada 7. decembrī kritušo Voldemāra Drozdovska nacionālo partizānu grupas sešu cīnītāju mirstīgās atliekas. 

Piemiņas vietas iekārtošanu organizējusi Daugavpils Baltslāvu biedrības priekšsēdētāja Ludmila Koroļova, kas iesaistījusi arī zemessargus. 

Piemiņas vieta iekārtota arī pie grantsbedrēm kaimiņos esošajā Tabores pagastā, kur čekisti pēc tam aprakuši partizānu līķus (sk.). 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 388. lpp.; Neatkarīgā Rīta Avīze, Nr. 157, 10.07.1997.; Literatūra. Māksla. Mēs, Nr. 31, 31.07.1997.

Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem

Atrodas Bebrenes pagasta Ludvigovas kapos. 

Piemiņas zīmi veido Baltais krusts un tā pakājē novietota melna granīta stēla, kurā iekalts teksts: 

PAR TEVI, TĒVU ZEME! 

BEBRENES ROTAS
NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM 

SALIMONS GABRIS (dz. 1916)
ALBERTS STRODS (dz. 1925)
STAŅISLAVS VOITIŠĶIS (dz. 1903)
LUDVIGS TAMANIS (dz. 1917) 

KRITUŠI CĪŅĀ PRET PADOMJU OKUPANTIEM

PIE LUDVIGOVAS 1945. GADA 4. AUGUSTĀ 

Vēsturiska piezīme. Par Ludvigovas kauju, kas notika pusceļā starp Ilūksti un Bebreni 1945. gada 3. augustā (piemiņas stēlā minētais datums, domājams, ir neprecīzs), tās dalībnieks Viktors Smelters 1992. gadā Totalitārisma seku dokumentācijas centram stāstījis sekojošo: “Pēc [Ilūkstes partizānu pulka komandiera Staņislava] Urbāna pavēles 1. bataljona komandieris O. Sudrabiņš mūs, četrus Staņislava Tamaņa vada vīrus, nozīmēja gājienam uz Eglaini. Mums bija jāpavada uz pulka štāba novietni lietuviešu partizānu grupa. Reizē ar mani gāja Jānis Bukeika, Pēteris Klaucāns un Kazimirs Malaševskis. Nakti pavadījām manas sievas vecāku mājās “Lībiešos” piecus kilometrus no Eglaines. Rītā mūs sagaidīja Kaminčas grupas komandieris Jānis Jaunzems un aizveda pie lietuviešiem. Atpakaļ uz Bebrenes mežiem mūs pavadīja arī Aloiza Gabra Eglaines grupas vīri. Kopā bijām ap 40 vīru. Ludvigovas pļavās mūs pārsteidza sarkanarmiešu ķēde, cenšoties ielenkt. Pirmie uguni atklāja lietuvieši. Kaujas vadību uzņēmās Jānis Jaunzems, pavēlēdams noturēties līdz tumsai. Pirmais krita Voitišķis, tad man blakus Ludvigs Tamanis. Starp četriem kritušajiem Eglaines partizāniem bija arī Alberts Strods un grupas komandieris Aloizs Gabris. Mēs tikām izklīdināti. Bataljona novietnē mēs četri atgriezāmies otrā dienā, pārējie – pēc nedēļas.” 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 388.-389. lpp.; Blūzma, G. Nacionālo partizānu karš Sēlijā. Pretestības kustība okupācijas varām Latvijā: Atmiņās un dokumentos no 1941. līdz 1956. gadam. Red.: Aļķis, I. Rīga: Izdevniecība Solvita, 1997. 278.-279. lpp.

Rubenes pagasta Slatē piemiņas zīme latviešu un lietuviešu nacionālajiem partizāniem

Atrodas Rubenes pagasta Slatē. 

Atklāta 2002. gada 25. oktobrī. Piemiņas zīme sastāv no Baltā krusta, kura betona pamatnē iestrādāta granīta piemiņas plāksne. 

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Tajā zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nozīmes attēlojuma iekalts teksts: 

SLATES NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM
JĀZEPA FRIČA 1920.-1947.
JOZAS STREIKUSA 1923.-1962.
JĀŅA RUZGA 1924.-1948.
VADĪTAJIEM
LATVIEŠU-LIETUVIEŠU CĪNĪTĀJIEM
PRET KOMUNISTISKO REŽĪMU
1944.1951.

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Avots: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 368.-369. lpp.

Kalna pagastā piemiņas zīme Indāna-Grāvelsona nacionālo partizānu grupai

Atrodas Kalna pagastā pie Sūpes purva netālu no robežas ar Viesītes pagastu. 

Sākotnēji Balto krustu pie Sūpes purva netālu no vietas, kur dziļāk mežā atradās Indān-Grāvelsona nacionālo partizānu bunkurs, krusta pakājē uzstādīja kādreizējais partizānu sakarnieks Jānis Snikus. 2003. gada 22. oktobrī tika atklāta Latvijas nacionālo partizānu apvienības (LNPA) uzstādītā granīta piemiņas stēla, kas darinātā pēc LNPA biedra arhitekta Gunāra Blūzmas meta un kurā zem LNAP nozīmes attēlojuma iekalts teksts: 

MĀRTIŅA POKĻEVINSKA
(1902.-1951.III)
VADĪTAJIEM
NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM 

KRITUŠI CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO REŽĪMU
1950. GADA 25. FEBRUĀRĪ 

JĀNIS INDĀNS (1920)
JĀNIS GRĀVERSONS (1921)
VOLDEMĀRS SĀTNIEKS (1910)
ARTURS SNIKUS (1926)
VLADIMIRS – “KRIEVIŅŠ” (1922)
JĀNIS ĶEPINS (1910)
“DEDE” (1910) LIETUVA
MILDA INDĀNE (1927)
ALMA GRĀVERSONE (1921)
PĒTERIS INDĀNS (1890)
KRISTĪNE INDĀNE (1892)

Foto: 08.07.2023., Māris Jurciņš

Kā norāda vēsturnieks Haralds Bruņinieks, vairāku stēlā iekalto partizānu vārdi un dzimšanas gadi ir neprecīzi vai nepilnīgi un pareizi būtu vajadzējis būt sekojoši – Jānis Indāns (1920), Jānis Grāvelsons (1916), Voldemārs Otto Sātnieks (1911), Artūrs Snikus, (1926), Vasilijs Sokolovs “Krieviņš” (dzimšanas gads nav zināms), Jānis Ķepiņš (1906), Jonas Žukauskas “Dede”, (1898), Milda Indāne (1927), Alma Grāvelsone (1921) Pēteris Indāns (1884) un Kristīne Indāne (1897). 

Vēlāk krusts ticis nomainīts pret jaunu, lielāku.

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Foto: 08.07.2023., Māris Jurciņš

2019. gada 11. novembrī blakus piemiņas vietai tika atklāts informatīvs stends, kurā sniegtas ziņas par Indāna-Grāvelsona grupu. Tā uzstādīšanu organizējusi akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži”.

Foto: 08.07.2023., Māris Jurciņš

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Vienlaikus tika veikta piemiņas vietas labiekārtošana. Atkal tika nomainīts satrūdējušais krusts, bet granīta stēla no krusta pakājes tika pārnesta pa kreisi, novietojot to piemiņas vietas laukuma aizmugurējā malā. Jaunais krusts ir nedaudz mazāks, taču tagad tam ir betona pamatne. Piemiņas vietas labiekārtošanu organizēja Jāņa Snikus dēls Aigars Snikus kopā ar tuviniekiem un ar militārās tuvcīņas un vēstures apvienības “Tēvijas sargi” atbalstu.

Papildināts: 21.02.2022. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 361. lpp.; Jēkabpils Laiks, 11.11.2019.; Haralda Bruņinieka un Aigara Snikus sniegtā informācija.

Dunavas pagastā Dunavas kaujā kritušo nacionālo partizānu piemiņas vieta

Atrodas Dunavas pagastā Dunavas-Rubeņu lielceļa trešajā kilometrā ceļa kreisajā pusē. 

Piemiņas vieta atklāta 1995. gada 2. jūlijā tā dēvētās Dunavas kaujas vietā. Piemiņas vietā uzstādīts Baltais krusts, bet pa kreisi no tā mežmalā novietota granīta stēla, kurā iekalts teksts: 

DUNAVAS
NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM 

EDUARDS PLATKANIS
VOICEKS PLATKANIS
ALBERTS KLIMANIS
VLADISLAVS BŪKA
PĒTERIS BERNĀNS
VLADISLAVS DILĀNS
JĀNIS ABARONS
JURIS TIMŠĀNS 

ŠIE LATVIJAS DĒLI
1945. GADA 2. JŪLIJĀ
ATDEVA SAVAS DZĪVĪBAS CĪŅĀ PRET
PADOMJU OKUPĀCIJU.

Foto: 11.11.2021., Uģis Drava

Vēsturiska atkāpe. Nacionālajiem partizāniem, kas 1945. gada vasarā darbojās Dunavas apkārtnē, kļuva zināms, ka no Dvietes caur Dunavu uz Rubeņiem 2. jūlijā kravas automašīnā dosies PSRS NKVD Iekšējā karaspēka vienība. Minētās dienas vakarā ceļa līkumā aiz Dunavas kapiem slēpnī izvietojās 18 vīru liela partizānu grupa Eduarda Platkaņa vadībā. Tomēr partizānu saņemtās izlūkošanas ziņas bija neprecīzas, un čekistu vienība bija ievērojami lielāka. 

Pirmo lielinieku spēkratu partizāni ātrā uzbrukumā iznīcināja, likvidējot gandrīz visus tajā esošos čekistus. Tad, partizānus negaidīti pārsteidzot, parādījās vēl divas lielinieku automašīnas. Partizāniem nācās atkāpties pāri klajam laukam. Apšaudē krita grupas komandieris un vēl septiņi vīri, taču pārējiem izdevās atrauties no vajātājiem. 

Naktī cīņu biedri iznesa no kaujas lauka Eduarda un Voiceka Platkaņu mirstīgās atliekas, kas tika apglabātas Olāja mežā, bet vēlāk pārapbedītas Dunavas kapos (sk.). Taču sešu pārējo kritušo partizānu līķus savāca čekisti un aizveda uz Rubeņiem, kur tie pagastmājas priekšā tika izstādīti pārējo iedzīvotāju iebiedēšanai. Pēc tam kritušo partizānu mirstīgās atliekas tikušas sadedzinātas. 

Piemiņas plāksne uzstādīta arī Rubeņos Dvietes kaujā kritušo partizānu mirstīgo atlieku sadedzināšanas vietā (sk.). Rubeņos uzstādīts arī kritušajiem partizāniem veltīts piemineklis (sk.). 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 348.-349. lpp.; Blūzma, G. Nacionālo partizānu karš Sēlijā. Pretestības kustība okupācijas varām Latvijā: Atmiņās un dokumentos no 1941. līdz 1956. gadam. Red.: Aļķis, I. Rīga: Izdevniecība Solvita, 1997. 277.-278. lpp.; Pavalstnieks, Nr. 27, 15.07.1995.; Diena, Nr. 152, 03.07.1995.