Atrodas Kuldīgas Annas kapos.
Brāļu kapi tika iekārtoti, kad 1997. gada 11. novembrī Annas kapos tika
pārapbedīti seši 1945. gada 24. decembrī kritušie tā dēvētās “Kapteiņa” grupas
partizāni. 2004. gada 3. jūlijā šeit tika pārapbedīti vēl 14 nezināmi
komunistiskās okupācijas režīma upuri, domājams, nacionālie partizāni, kuru
mirstīgās atliekas gadu iepriekš tika atrastas apraktas mežā Padures pagastā.
Sākotnēji Brāļu kapos bija uzstādīts no koka darināts kopīgs “Baltais
krusts,” bet individuālos apbedījumus iezīmēja ar mazākiem baltiem koka
kustiem. 2004. gadā brāļu kapi tika labiekārtoti. Kapulauka priekšpusē
uzstādīts kopīgs neregulāras formas granīta piemiņas akmens, kurā zem Latvijas
Nacionālo partizānu apvienības nozīmes attēlojuma iekalts teksts:
CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO
OKUPĀCIJAS REŽĪMU
KRITUŠAJIEM KURZEMES
NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM
Foto: 27.06.2021., karaviru.kapi
Šis piemiņas akmens arī atklāts 3. jūlijā.
Veicot labiekārtošanu, tika nomainīts arī līdzšinējais koka “Baltais
krusts”, tā vietā uzstādot metāla krustu, bet atsevišķie mazākie krustiņi tika
nomainīti pret granīta piemiņas plāksnēm.
No valsts budžeta brāļu kapu labiekārtošanai atvēlēti 2650 lati.
Acīmredzami vēlāk brāļu kapos tikuši veikti vēl citi apbedījumi, apglabājot arī kādreizējos nacionālos partizānus, kas
miruši mūsdienās.
Šobrīd (2021. gada jūnijs) brāļu kapos uzstādītas 14 piemiņas plāksnes, uz
kurām lasāmi sekojoši vārdi: Nikolajs Brūveris (28.01.1925.-18.10.2005.), Kristaps
Kadiķis (20.06.1920.-25.02.2012.), Leonīds (-1945.), Ādolfs Matīss (-1945.),
Jēkabs Vēzis (1919.-1945.), Kārlis Karulis (-1945.), Vilis Brože (-1945.),
Artūrs Ernests Legzdiņš (1898.-1945.), Šneiders (-1950.), Hermanis Kalniņš
(-1950.), Voldemārs Gulbis (-1950.), Indriķis Heinrihs Zaharovičš
(1907.-1946.). Divās plāksnēs iekalts: NEZINĀMS.
Foto: 27.06.2021., karaviru.kapi
1. Vēsturiskā atkāpe. Viena no nacionālo partizānu vienībām, kas izveidojās
pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas 1945. gada 8. maijā, daļai no latviešu
leģionāriem atsakoties padoties un aizejot mežos, bija Artūra Legzdiņa (“Kapteiņa”)
komandētā grupa. A. Legzdiņš dzimis 1898. gada 11. aprīlī toreizējā Talsu
apriņķa Ārlavas pagastā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā 4. Vidzemes latviešu
strēlnieku pulka sastāvā. Pēc Latvijas Neatkarības kara beidzis Karaskolu un no
1924. gada dienējis Zemgales Artilērijas pulkā. Otrā pasaules karā iesaukta
Latviešu leģionā, kur paaugstināts kapteiņa pakāpē.
Viņa komandētajā grupā bija aptuveni 30 biedru, pamatā leģionāri, un tās
nometne atradās Rumbas pagasta mežos starp Skutuļu un Pūcīšu mājām Briežu
kalnā. 1945. gada 24. decembrī ap pulksten 10.30 sākās čekistu uzbrukums
“Kapteiņa” grupas nometnei. Lielinieku pārspēks bijis desmitkārtīgs, un viņu
rīcībā bijis pat tanks, kas gan iestidzis purvā. Partizāni turpinājuši
pretestību visu dienu, bet iestājoties tumsai tiem izdevies iziet no aplenkuma.
Tomēr kaujas vietā viņiem nācās pamest sešus kritušos tostarp arī savu
komandieri A. Legzdiņu.
Trīs dienas vēlāk partizāni atgriezušies un savus kritušos – A. Legzdiņu,
leitnantu Vili Broži, leģionāru Ādolfu Matisu, leģionāru Leonīdu no Ventspils
apriņķa Zūrām, partizānu “Jūras kapteini” un partizānu “Džeku”, kā arī Jēkabu
Vēzi no Kuldīgas pagasta – apbedījuši netālu no bijušā bunkura.
2. Vēsturiskā atkāpe. Apbedījuma vietu Padures mežā parādīja vietējie
iedzīvotāji, kas to uzgājuši 1946. vai 1947. gadā kādā no vācu armijas
izraktajām tranšejām. Kāds vietējais iedzīvotājs, tolaik vēl zēns, bija
pamanījis mežā iebraucam smago automašīnu, kuras kravas kastē zem brezenta bija
samanāmas kailas cilvēku pēdas. Kopā ar tēvu viņi vēlāk mežā bija atraduši
svaigu apbedījumu un tuvējā kokā iecirtuši krusta zīmi, lai vēlāk šo vietu
varētu atrast.
Nav zināms, kas ir šie apbedītie. Tomēr skaidrs tie miruši vardarbīgā nāvē,
par ko atbildīgs komunistiskais okupācijas režīms. Saskaņā ar ekspertu atzinumu
daži no tiem noslepkavoti ar šāvienu galvā, citi krūtīs. Daļa nogalināto
aprakti ar drēbēm, daļa kaili. Pirms apbēršanas ar zemi līķi tikuši apkaisīti
ar hlorkaļķi, tomēr nozieguma pēdas pilnībā noslēpt čekistiem nav izdevies.
Papildināts: 16.04.2022.
Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret
padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.;
Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 228.-229. lpp.; Latvijas
Vēstnesis, Nr. 298/299, 14.11.1997.; Brīvā Latvija, Nr. 44,
22.11.1997.; Latvija Amerikā, Nr. 30/31, 24.07.2004.; Brīvā Latvija,
Nr. 29, 24.07.2004.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 147, 16.09.2004.
.jpg)
