Atrodas Kuldīgas Annas kapos.
Brāļu kapi tika iekārtoti, kad 1997. gada 11. novembrī Annas kapos tika pārapbedīti seši 1945. gada 24. decembrī kritušie tā dēvētās “Kapteiņa” grupas partizāni. 2004. gada 3. jūlijā šeit tika pārapbedīti vēl 14 nezināmi komunistiskās okupācijas režīma upuri, domājams, nacionālie partizāni, kuru mirstīgās atliekas gadu iepriekš tika atrastas apraktas mežā Padures pagastā.
Sākotnēji Brāļu kapos bija uzstādīts no koka darināts kopīgs “Baltais krusts,” bet individuālos apbedījumus iezīmēja ar mazākiem baltiem koka kustiem. 2004. gadā brāļu kapi tika labiekārtoti. Kapulauka priekšpusē uzstādīts kopīgs neregulāras formas granīta piemiņas akmens, kurā zem Latvijas Nacionālo partizānu apvienības nozīmes attēlojuma iekalts teksts:
CĪŅĀ PRET KOMUNISTISKO
OKUPĀCIJAS REŽĪMU
KRITUŠAJIEM KURZEMES
NACIONĀLAJIEM PARTIZĀNIEM
Šis piemiņas akmens arī atklāts 3. jūlijā.
Veicot labiekārtošanu, tika nomainīts arī līdzšinējais koka “Baltais krusts”, tā vietā uzstādot metāla krustu, bet atsevišķie mazākie krustiņi tika nomainīti pret granīta piemiņas plāksnēm.
No valsts budžeta brāļu kapu labiekārtošanai atvēlēti 2650 lati.
Acīmredzami vēlāk brāļu kapos tikuši veikti vēl citi apbedījumi, apglabājot arī kādreizējos nacionālos partizānus, kas miruši mūsdienās.
Šobrīd (2021. gada jūnijs) brāļu kapos uzstādītas 14 piemiņas plāksnes, uz
kurām lasāmi sekojoši vārdi: Nikolajs Brūveris (28.01.1925.-18.10.2005.), Kristaps
Kadiķis (20.06.1920.-25.02.2012.), Leonīds (-1945.), Ādolfs Matīss (-1945.),
Jēkabs Vēzis (1919.-1945.), Kārlis Karulis (-1945.), Vilis Brože (-1945.),
Artūrs Ernests Legzdiņš (1898.-1945.), Šneiders (-1950.), Hermanis Kalniņš
(-1950.), Voldemārs Gulbis (-1950.), Indriķis Heinrihs Zaharovičš
(1907.-1946.). Divās plāksnēs iekalts: NEZINĀMS.
1. Vēsturiskā atkāpe. Viena no nacionālo partizānu vienībām, kas izveidojās pēc Kurzemes cietokšņa kapitulācijas 1945. gada 8. maijā, daļai no latviešu leģionāriem atsakoties padoties un aizejot mežos, bija Artūra Legzdiņa (“Kapteiņa”) komandētā grupa. A. Legzdiņš dzimis 1898. gada 11. aprīlī toreizējā Talsu apriņķa Ārlavas pagastā. Piedalījies Pirmajā pasaules karā 4. Vidzemes latviešu strēlnieku pulka sastāvā. Pēc Latvijas Neatkarības kara beidzis Karaskolu un no 1924. gada dienējis Zemgales Artilērijas pulkā. Otrā pasaules karā iesaukta Latviešu leģionā, kur paaugstināts kapteiņa pakāpē.
Viņa komandētajā grupā bija aptuveni 30 biedru, pamatā leģionāri, un tās nometne atradās Rumbas pagasta mežos starp Skutuļu un Pūcīšu mājām Briežu kalnā. 1945. gada 24. decembrī ap pulksten 10.30 sākās čekistu uzbrukums “Kapteiņa” grupas nometnei. Lielinieku pārspēks bijis desmitkārtīgs, un viņu rīcībā bijis pat tanks, kas gan iestidzis purvā. Partizāni turpinājuši pretestību visu dienu, bet iestājoties tumsai tiem izdevies iziet no aplenkuma. Tomēr kaujas vietā viņiem nācās pamest sešus kritušos tostarp arī savu komandieri A. Legzdiņu.
Trīs dienas vēlāk partizāni atgriezušies un savus kritušos – A. Legzdiņu, leitnantu Vili Broži, leģionāru Ādolfu Matisu, leģionāru Leonīdu no Ventspils apriņķa Zūrām, partizānu “Jūras kapteini” un partizānu “Džeku”, kā arī Jēkabu Vēzi no Kuldīgas pagasta – apbedījuši netālu no bijušā bunkura.
2. Vēsturiskā atkāpe. Apbedījuma vietu Padures mežā parādīja vietējie iedzīvotāji, kas to uzgājuši 1946. vai 1947. gadā kādā no vācu armijas izraktajām tranšejām. Kāds vietējais iedzīvotājs, tolaik vēl zēns, bija pamanījis mežā iebraucam smago automašīnu, kuras kravas kastē zem brezenta bija samanāmas kailas cilvēku pēdas. Kopā ar tēvu viņi vēlāk mežā bija atraduši svaigu apbedījumu un tuvējā kokā iecirtuši krusta zīmi, lai vēlāk šo vietu varētu atrast.
Nav zināms, kas ir šie apbedītie. Tomēr skaidrs tie miruši vardarbīgā nāvē, par ko atbildīgs komunistiskais okupācijas režīms. Saskaņā ar ekspertu atzinumu daži no tiem noslepkavoti ar šāvienu galvā, citi krūtīs. Daļa nogalināto aprakti ar drēbēm, daļa kaili. Pirms apbēršanas ar zemi līķi tikuši apkaisīti ar hlorkaļķi, tomēr nozieguma pēdas pilnībā noslēpt čekistiem nav izdevies.
Papildināts: 16.04.2022.
Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 228.-229. lpp.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 298/299, 14.11.1997.; Brīvā Latvija, Nr. 44, 22.11.1997.; Latvija Amerikā, Nr. 30/31, 24.07.2004.; Brīvā Latvija, Nr. 29, 24.07.2004.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 147, 16.09.2004.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru