ceturtdiena, 2020. gada 8. oktobris

Palsmanes kapos LKOK Pētera Rabāca individuāls apbedījums

Atrodas Palsmanes kapos. GPS 57.418643, 26.201802 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Rabācs (Rabacs). Uz kapa uzstādīts kopīgs neregulāras formas granīta piemineklis, kurā iekalts arī P. Rabāca vārds. Veicot Smiltenes novadā apbedīto LKOK kapavietu iezīmēšanu, 2019. gada 11. novembrī pie P. Rabāca kapa atklāta arī melnā granītā darināta tipveida individuāla piemiņas plāksne, kurā zem zeltā iekrāsota Lāčplēša Kara ordeņa attēlojuma iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS 

PĒTERIS
RABACS
01.02.1898. – 15.11.1950.
 

PAR TĒVZEMI UN BRĪVĪBU

Foto: 2020. gada septembris, Gita Memmēna

Līdz ar piemiņas plāksni kapavieta iezīmēta ar pultsveida informatīvu stendu, kas arī darināts melnā granītā un kurā sniegti īsi P. Rabāca biogrāfiskie dati: 

LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
PĒTERIS RABACS
01.02.1898.     15.11.1950.
7. SIGULDAS KĀJNIEKU PULKA SERŽANTS. DZIMIS
GRUNDZĀLES PAGASTA “KADĒS”. ZEMKOPIS. 1919.G.
3. NOVEMBRĪ RĪGĀ, KAUJĀ PIE CEMENTA FABRIKAS
AR 2 LOŽMETĒJIEM IZKLĪDINĀJA UZBRŪKOŠĀ
IENAIDNIEKA ĶĒDES, KURAS CENTĀS MŪSĒJOS IELENKT,
TĀ SEKMĒDAMS VĀCIEŠU PRETTRIECIENA ATSIŠANU.

Piemiņas plāksni un informatīvo stendu pēc vietējās aktīvistes Skaidrītes Rences iniciatīvas uzstādījusi Smiltenes novada pašvaldība, to finansējot no sava budžeta. Darbus veicis Cēsu akmeņkaļu uzņēmums “Aivars K.”. 

Vēsturiska atkāpe: Pēteris Rabācs dzimis 1898. gadā Palsmanes pagasta “Kadēs”. Par viņa dzimšanas datumu ir pretrunīgas ziņas. Biogrāfiskajā vārdnīcā “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri” norādīts 1. aprīlis, tuvinieku uzstādītajā piemineklī dzimtas kapos norādīts 31. marts, bet jaunuzstādītajā piemiņas plāksnē – 1. februāris. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis. 

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada februārī iesaukts Krievijas armijā, līdz 1918. gada februārim dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, 1919. gada aprīlī iesaukts Sarkanajā armijā, to atstājis 1919. gada 5. jūnijā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā. 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās, paaugstināts par virsseržantu. 

1919. gada 3. novembrī Rīgā kaujā pie cementfabrikas Rabācs “ar 2 ložmetējiem izklīdināja uzbrūkošā ienaidnieka ķēdes, kuras centās mūsējos ielenkt, tā sekmēdams vāciešu prettrieciena atsišanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 29. martā. Jaunsaimnieks Palsmanes pagasta Vizlas muižā Taurupes mājās.

Papildināts: 01.11.2023.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 314. lpp.; Ziemeļlatvija, 18.10.2019.; Smiltenes Novada Domes Vēstnesis, 15.11.2019.

trešdiena, 2020. gada 7. oktobris

Palsmanes kapos LKOK Ernesta Lielmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Palsmanes kapos. GPS 57.418643, 26.201802 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Lielmanis. Veicot Smiltenes novadā apbedīto LKOK kapavietu iezīmēšanu, 2019. gada 11. novembrī pie E. Lielmaņa kapa atklāta arī tipveida, melnā granītā darināta individuāla piemiņas plāksne, kurā zem zeltā iekrāsota Lāčplēša Kara ordeņa attēlojuma iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS 

ERNESTS
LIELMANIS
04.05.1895. – 05.01.1968.
 

PAR TĒVZEMI UN BRĪVĪBU 

Līdz ar piemiņas plāksni kapavieta iezīmēta ar pultsveida informatīvu stendu, kas arī darināts melnā granītā un kurā sniegti īsi E. Lielmaņa biogrāfiskie dati: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS 

ERNESTS LIELMANIS
04.05.1895. – 05.01.1968.
 

5. CĒSU KĀJNIEKU PULKA SERŽANTS. DZIMIS MĒRU
PAGASTĀ. ZEMKOPIS. PIEDALĪJIES CĪŅĀS PRET
BERMONTIEŠIEM, KĀ ARĪ LATGALES ATBRĪVOŠANĀ.
1918. G. 8. NOVEMBRĪ KAUJĀ PIE ODU KALNA, ĶEKAVAS
APKAIMĒ IELENKUMA APSTĀKĻOS SEDZA ATKĀPŠANOS,
AIZTURĒJA VĀCIEŠUS LĪDZ MŪSU VIENĪBA BIJA GLĀBTA
NO IESPĒJAMĀS SAGRĀVES.

Foto: 2020. gada septembris, Gita Memmēna

Piemiņas plāksni un informatīvo stendu pēc vietējās aktīvistes Skaidrītes Rences iniciatīvas uzstādījusi Smiltenes novada pašvaldība, to finansējot no sava budžeta. Darbus veicis Cēsu akmeņkaļu uzņēmums “Aivars K.”. 

Jānorāda, ka informatīvā stenda plāksnē saglabāta kļūda, kas pārņemta no biogrāfiskās vārdnīcas “Lāčplēša kara ordeņa kavalieri”. E. Lielmanis acīmredzami ir apbalvots par kauju, kas notikusi 1919. gada 8. oktobrī, kad sākās bermontiešu uzbrukums Rīgai, nevis 1918. gada 8. novembrī. 

Vēsturiska atkāpe. Ernests Lielmanis dzimis 1895. gada 4. maijā toreizējā Mēru pagastā. Pamatskolas izglītība. Zemkopis. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam 1915. gada septembrī iesaukts Krievijas armijā, dienējis gvardē. 1916. gada decembrī pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulku, piedalījies Ziemassvētku kaujās, cīņās pie Ložmetējkalna. Pēc lielinieku apvērsuma neilgu laiku dienējis Sarkanajā armijā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā, 5. Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā. 

1919. gada 8. oktobrī kaujā pie Odu kalna Ķekavas apkaimē seržants Lielmanis ielenkuma apstākļos sedza atkāpšanos, aizturēja vāciešus, līdz mūsu vienība bija glābta no iespējamās sagrāves. 

Atvaļināts 1921. gada 26. februārī Jaunsaimnieks Mēru pagasta Palsmanes Mācītājmuižā.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 314. lpp.; Ziemeļlatvija, 18.10.2019.; Smiltenes Novada Domes Vēstnesis, 15.11.2019.

svētdiena, 2020. gada 4. oktobris

Rīgā Kapsila kapos 1.PK un LNK kritušo karavīru brāļu kapi

Atrodas Rīgā Taču ielā Kapsila (Kapusila, arī Rumbulas) kapos. 

Brāļu kapi izveidoti 1933. gada rudenī, kad Katlakalna jaunatnes izglītības biedrība toreizējā Katlakalna pagasta Kapsila kapos 22. oktobrī vienkopus pārapbedīja Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā kritušos karavīrus, kas iepriekš bija izklaidus apglabāti gar Daugavas krastiem. Tostarp pārapbedīti tika arī pie Mazjumpravas muižas iepriekš apglabātie pieci latviešu karavīri, kas krituši 1919. gadā no 14. līdz 16. oktobrim, kad 5. Cēsu kājnieku pulka pastiprinātais bataljons veica neveiksmīgu Daugavas forsēšanas operāciju. 

1936. gada 6. oktobrī brāļu kapos tika atklāts pēc Rīgas pilsētas valdes arhitektu biroja meta veidotais piemineklis.


Foto: 31.12.2024., Andris Zeļenka

Pīlārveida betona piemineklī iestrādāta smilšakmens plāksne, kurā iegravēts teksts: 

LATVIJAS
ATBRĪVOŠANAS
UN PASSAULES KARĀ
44
KRITUŠO KARAVĪRU
PIEMIŅAI
 

NEVIENAM NAV
LIELĀKAS
MĪLESTĪBAS
KA KAD VIŅŠ SAVU
DZĪBĪBU NODOD PAR
SAVIEM DRAUGIEM
 

Foto: 31.12.2024., Andris Zeļenka

Pieminekli pēc Katlakalna draudzes padomes dāmu komitejas iniciatīvas cēlusi Brāļu kapu komiteja sadarbībā ar Rīgas pilsētas valdi. 

Papildināts: 10.01.2025. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 255. lpp.; Latviešu Vara, Nr. 5, 27.10.1933.; Svētdienas Rīts, Nr. 45, 05.11.1933.

Pleskodāles kapos 1. PK kritušo latviešu strēlnieku brāļu kapi

Atrodas Rīgā Kuršu ielā 2 Pleskodāles kapos. 

Divās rindās apbedīti 32 Pirmajā pasaules karā, laikā no 1915. līdz 1916. gadam, kritušie latviešu strēlnieki. Atsevišķi apbedīti vēl deviņi nezināmi latviešu strēlnieki, kas laikā no 1915. līdz 1917.gadam miruši lazaretē no gūtajiem ievainojumiem. 

1938. gadā latviešu veco strēlnieku biedrība brāļu kapus sakopusi un satrūdējušo krustu vietā uzstādījusi pagaidu piemiņas zīmi – balti krāsotu koku krustu ar metāla plāksnīti, kurā iegravēts teksts: “Dieva mierā šeit guldīti 32 latviešu strēlnieki , krituši 1915. – 1916. g.” Brāļu kapu komiteja bija iecerējusi vēlāk uzstādīt pastāvīgu akmens piemiņas zīmi, taču līdz komunistiskajai okupācijai to nepaspēja izdarīt. 

Komunistiskās okupācijas laikā kapi bija nekopti un neiezīmēti. Sākoties Atmodai, 1990. gada oktobrī, kad tika pieminēta 75 gadskārta kopš latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas un pirmajām kaujām, pie abiem apbedījumiem uzrādītas tēlnieka Harija Sprinča darinātas granīta piemiņas zīmes. 

Pie lielākā no apbedījumiem starp abām kapu kopām uz 0,9 metrus augstas pamatnes uzstādīts aptuveni divarpus metrus augsts granīta krusts. Cokolā cilnī atveidots zobens un vairogs ar trim zvaigznēm. Blakus cilnim iekalts teksts: 

ŠEIT ATDUSAS
33 KRITUŠIE
LATVIEŠU STRĒLNIEKI
1915 – 1917
 

33. kritušais strēlnieks – Fricis Lerhs – patiesībā apbedīts atsevišķi. Viņa individuālais apbedījums atrodas četras rindas aiz kapličas galvenā ceļa labajā pusē. 

Uz viņa kapa uzstādīta betona piemiņas zīme, kurā zem latviešu strēlnieku krūšu nozīmes atveidojuma atliets teksts: 

L. S.
5. ZEMGALES P.
STRĒLNIEKS
FRICIS LERHS
* 1900.2.III † 1917.28.VIII
 

Pie mazākā apbedījuma uzstādīta neliela iesarkana granīta stēla, kurā zem stilizētas Latvijas armijas karavīru cepures kokardes – saulītes – attēlojuma iekalts teksts: 

ŠEIT DZIMTĀS ZEMES KLĒPĪ DUS
9 LATVIEŠU
STRĒLNIEKI
/VĀRDI NEZINĀMI/
MIRUŠI LAZARETĒ-
NO IEVAINOJUMIEM
RĪGAS FRONTĒ
1915.–1917. g.g.
 

NO ZEMES ŠĪS
MĒS IZAUGUŠI ESAM,
PAR ZEMI ŠO
MUMS GALVAS JĀNOLIEK




Foto: 07.08.2021., karaviru.kapi

Lielākajā no abiem apbedījumiem apglabāto strēlnieku vārdi ir zināmi: 1) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotas strēlnieks Hermanis Bahmans, kritis 08.03.16.; 2) 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Jānis Bērziņš, kritis 24.11.1915.; 3) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotas strēlnieks Jānis Bidermanis, kritis 1916. gadā; 4) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotas strēlnieks Roberts Braže, kritis 08.03.16.; 5) 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Jāzeps Brūvers, kritis 26.10.15.; 6) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona 3. rotas strēlnieks Mārtiņš Dāboliņš, kritis 10.03.1916.; 7) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona 2. rotas strēlnieks Jānis Dārznieks, kritis 14.03.16.; 8) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona ložmetēju komandas strēlnieks Juris Damškalns, kritis 1916. gadā; 9) 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Jānis Daukša, kritis 23.10.15.; 10) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona ložmetēju komandas strēlnieks Ādams Dubnovskis, kritis 20.05.16.; 11) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Jānis Dūdums, kritis 05.07.16.; 12) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Kārlis Dziļums, kritis 25.06.16.; 13) 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona vecākais apakšvirsnieks Roberts Ence, kritis 24.10.15.; 14) 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Ernests Fleders (Feklers), kritis 22.10.15.; 15) 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Vilis Grunde, kritis 26.10.15.; 16) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Jānis Kalniņš, kritis 24.10.15.; 17) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks K. Kļaviņš, kritis 08.03.16.; 18) 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Mārtiņš Klepeckis, kritis 09.03.16.; 19) 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Mārtiņš Lācis, kritis 31.10.15.; 20) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Kārlis Lapiņš, kritis 29.10.15.; 21) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Krišjānis lapsa, kritis 1916.; 22) 4. Vidzemes strēlnieku pulka bataljona komandieris poručiks F. Lejava, kritis 23.12.1916.; 23) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Jānis Mazlipsnis, kritis 1916. gadā; 24) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Pēteris Niedrītis, kritis 03.03.16.; 25) 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Eduards Ozoliņš, kritis 24.10.15.; 26) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Roberts Šteinfelds, kritis 14.03.16.; 27) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Kārlis Šulcs, kritis 23.10.15.; 28) 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Heinrihs Tome, kritis 19.11.15.; 29) 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Fricis Treibergs, kritis 04.11.15.; 30) 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Indriķis Valdmanis, miris no ievainojuma 09.03.16.; 31) 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Jānis Valdmanis, kritis 25.10.15.; 32) strēlnieks Bernhards Vegners, kritis 02.12.16.

Saskaņā ar kapu grāmatu Pleskodāles kapos apbedīti vēl sekojoši latviešu strēlnieki – 1) 4. Vidzemes strēlnieku bataljona strēlnieks Krists Jānovs Friča dēls no Talsu apriņķa Pūres pagasta, apbedīts 02.09.17.; 2) 3. Kurzemes strēlnieku bataljona strēlnieks Jānis Ziemelis Pētera dēls no Jēkabpils apriņķa (?), apbedīts 02.09.17.; 3) 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljona strēlnieks Roberts Šteinfelds Kristapa d., 20 gadus vecs no Talsu apriņķa, kritis 14.02.16. 

Papildināts: 02.02.2025. 

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 253.-254. lpp.; Latviešu Strēlnieks, Nr. 17, 1938/39. gads, 30. lpp.; Ojāra Andersona sniegtā informācija.

sestdiena, 2020. gada 3. oktobris

Rīgas Miķeļa kapos LNK kritušā LKOK Aleksandra Jodikaiša individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Miķeļa kapos. 

Apbedīts 7. Siguldas kājnieku pulka virsleitnants un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Aleksandrs Jodikaitis, kritis 1919. gada 16. oktobrī pie Rīgas. Kapu kopiņas betona apmalē iestrādāta balta marmora piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

7. Siguldas k. pulka virsleitnants
ALEKSANDRS JODIKAITIS
Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris
* 30. X 1895. g.
kritis pie Rīgas 16. X. 1919. g.
 

Vēsturiska atkāpe. Aleksandrs Jodikaitis dzimis Rīgā 1895. gada 30. oktobrī. Dzīvojis Krimūnu pagastā, 1915. gadā absolvējis Jelgavas Pētera ģimnāziju. 

Pēc skolas beigšanas iesaukts Krievijas armijā. 1916. gadā beidzis Pavlova karaskolu Petrogradā, pēc tam piedalījies kaujās Galīcijā. 1917. gada aprīlī paaugstināts par podporučiku. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru, Annas ordeņa IV šķiru un Staņislava ordeņa IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada augustā, 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 16. oktobrī Pārdaugavā cementfabrikas rajonā, virsleitnants Jodikaitis “kā vada komandieris bataljona priekšējās pozīcijās ar sevišķu drosmi atsita vairākus ienaidnieka pretuzbrukumus, sedza bataljona labo spārnu, tā dodams iespēju mūsu spēkiem sakārtoties un noturēt ieņemtās pozīcijas, bet pats šajā cīņā tika smagi ievainots un mira varoņa nāvē”. 

Piederīgajiem piešķirta jaunsaimniecība Ances pagastā.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 253. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 216. lpp.

Lubānas pilsētas vecajos kapos LKOK Jāņa Ziediņa individuāls apbedījums

Atrodas Lubānas pilsētas vecajos kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Ziediņš. Uz kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā blakus krusta zīmei iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS 

JĀNIS ZIEDIŅŠ
1896 – 1940
PAR LATVIJU
 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Ziediņš dzimis 1896. gada 15. jūnijā toreizējā Lubānas pagasta “Klāvānos” zvejnieka ģimenē. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada augustā iesaukts Krievijas armijā, dienējis gvardes grenadieru pulkā. Pēc mācību komandas beigšanas piedalījies kaujās Galīcijas frontē. Apbalvots ar Jura medaļu. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada jūlijā, 1. Liepājas kājnieku pulka sastāvā piedalījies visās Latgales atbrīvošanas cīņās, 1920. gadā paaugstināts par seržantu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 1. oktobrī pie Lieparu muižas kaprālis Ziediņš “pirmais izlauzās cauri ienaidnieka drāšu žogiem un ielauzās muižā, citus kareivjus aizraudams sev līdzi, ieguva ložmetēju un sekmēja muižas ieņemšanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 9. martā. Jaunsaimnieks Lubānas pagasta “Krastiņos”. Miris 1940. gada novembrī Lubānā.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 584. lpp.

Lubānas pilsētas vecajos kapos LKOK Jāņa Ruļļa individuāls apbedījums

Atrodas Lubānas pilsētas vecajos kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Rullis. Uz kapa uzstādīta sarkana granīta piemiņas plāksne, kurā blakus krusta zīmei iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS 

JĀNIS RULLIS
1898 – 1950
PAR LATVIJU
 

Vēsturiska atkāpe. Jānis Rullis dzimis 1898. gada 25. oktobrī Rūjienā. Vietējās saviesīgās biedrības komijs. 

Pirmā pasaules kara laikā dienējis 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulkā. 1917. gadā piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. februārī, piedalījies visās 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka kaujās Ziemeļvidzemē, tad Zemgalē un Latgalē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī pie Iecavas seržants Rullis “ar savu vadu apgāja ienaidnieka spārnu un padzina bermontiešus no nocietinātām pozīcijām, kurās ieguva daudzas trofejas. Tika ievainots, taču palika ierindā”. 

Atvaļināts 1921. gada 26. februārī. Jaunsaimnieks Jēru pagasta Stiļļas pusmuižā. 1926. gadā pārcēlies uz Lubānas pagasta “Ziediņiem”.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 456. lpp.