Palsmanes kapos LKOK Pētera Rabāca individuāls apbedījums

Atrodas Palsmanes kapos. GPS 57.418643, 26.201802 

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Rabācs (Rabacs). Uz kapa uzstādīts kopīgs neregulāras formas granīta piemineklis, kurā iekalts arī P. Rabāca vārds. Veicot Smiltenes novadā apbedīto LKOK kapavietu iezīmēšanu, 2019. gada 11. novembrī pie P. Rabāca kapa atklāta arī melnā granītā darināta tipveida individuāla piemiņas plāksne, kurā zem zeltā iekrāsota Lāčplēša Kara ordeņa attēlojuma iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS 

PĒTERIS
RABACS
01.02.1898. – 15.11.1950. 

PAR TĒVZEMI UN BRĪVĪBU

Foto: 2020. gada septembris, Gita Memmēna

Līdz ar piemiņas plāksni kapavieta iezīmēta ar pultsveida informatīvu stendu, kas arī darināts melnā granītā un kurā sniegti īsi P. Rabāca biogrāfiskie dati: 

LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
PĒTERIS RABACS
01.02.1898.     15.11.1950.
7. SIGULDAS KĀJNIEKU PULKA SERŽANTS. DZIMIS
GRUNDZĀLES PAGASTA “KADĒS”. ZEMKOPIS. 1919.G.
3. NOVEMBRĪ RĪGĀ, KAUJĀ PIE CEMENTA FABRIKAS
AR 2 LOŽMETĒJIEM IZKLĪDINĀJA UZBRŪKOŠĀ
IENAIDNIEKA ĶĒDES, KURAS CENTĀS MŪSĒJOS IELENKT,
TĀ SEKMĒDAMS VĀCIEŠU PRETTRIECIENA ATSIŠANU.

Piemiņas plāksni un informatīvo stendu pēc vietējās aktīvistes Skaidrītes Rences iniciatīvas uzstādījusi Smiltenes novada pašvaldība, to finansējot no sava budžeta. Darbus veicis Cēsu akmeņkaļu uzņēmums “Aivars K.”. 

Vēsturiska atkāpe: Pēteris Rabācs dzimis 1898. gadā Palsmanes pagasta “Kadēs”. Par viņa dzimšanas datumu ir pretrunīgas ziņas. Biogrāfiskajā vārdnīcā “Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri” norādīts 1. aprīlis, tuvinieku uzstādītajā piemineklī dzimtas kapos norādīts 31. marts, bet jaunuzstādītajā piemiņas plāksnē – 1. februāris. Draudzes skolas izglītība. Zemkopis. 

Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada februārī iesaukts Krievijas armijā, līdz 1918. gada februārim dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, 1919. gada aprīlī iesaukts Sarkanajā armijā, to atstājis 1919. gada 5. jūnijā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 10. jūnijā. 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās, paaugstināts par virsseržantu. 

1919. gada 3. novembrī Rīgā kaujā pie cementfabrikas Rabācs “ar 2 ložmetējiem izklīdināja uzbrūkošā ienaidnieka ķēdes, kuras centās mūsējos ielenkt, tā sekmēdams vāciešu prettrieciena atsišanu”. 

Atvaļināts 1921. gada 29. martā. Jaunsaimnieks Palsmanes pagasta Vizlas muižā Taurupes mājās.

Papildināts: 01.11.2023.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 314. lpp.; Ziemeļlatvija, 18.10.2019.; Smiltenes Novada Domes Vēstnesis, 15.11.2019.