Kuldīgas Annas kapsētā LNK kritušā Jāņa Kalviņa individuāls apbedījums

Atrodas Kuldīgas Annas kapsētā. GPS 56.965661, 21.975768 

Apbedīts 1919. gada 13. novembrī pie Kuldīgas ievainotais un vēlāk bermontiešu gūstā mirušais Talsu apriņķa komandantūras virsleitnants Jānis Kalviņš. Uz kapa uzstādīta granīta kapa plāksne (52 x 40 x 6 cm), kurā iegravēts teksts: 

Par dzimto zemi!
Virsl.
JĀNIS KALVIŅŠ
dz. 16. nov.1894. g.
kritis 18. nov. 1919. g. 

Bij. Talsu apr.
Komandantūras
karavīri. 

Labots un papildināts: 02.05.2022.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 162.lpp.; Talsu novads: Enciklopēdisks rakstu krājums. [Rīga]: Talsu un Tukuma studentu biedrība, 1935-1937., 671.-672. lpp.

Kuldīgas Annas kapsētā LNK kritušā Eduarda Grīntāla individuāls apbedījums

Atrodas Kuldīgas Annas kapsētā. GPS 56.965661, 21.975768 

Apbedīts 1919. gada 18. maijā pie Kaugurciema kritušais Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes Studentu bataljona 2. (Zolta) rotas virsleitnants Eduards Grīntāls. Uz kapa uzstādīts melna granīta, trīs metrus augsts obelisks, kuru izgatavojis akmeņkalis Sieriņš Saldū.

Foto: 27.06.2021., karaviru.kapi

Uz obeliska iekalts teksts: 

Uz ežiņas galvu liku,
Tēvu zemi sargadams.

Foto: 27.06.2021., karaviru.kapi

Pieminekļa cokolā lasāms: 

Virsleitnants
Eduards Grintals,
kritis 18. maijā 1919. g. 27 g. v.

Foto: 27.06.2021., karaviru.kapi

Obeliska aizmugurē iekalts teksts: 

Bija vētra,
Bira ziedi,
Ira laime –
sapņojums. 

Foto: 27.06.2021., karaviru.kapi

Kaps segts ar betona futrāli (200 x 70 x 20 cm), bet teritoriju (3 x 5 m) iežogo kalta metāla sētiņa.

Foto: 27.06.2021., karaviru.kapi

Grīntāla vārds iekalts arī piemineklī Kaugurciemā (sk.), kur 1919. gada 18. maija kaujā kopumā krita seši Studentu bataljona 2. (Zolta) rotas karavīri, kā arī piemiņas plāksnē Kuldīgas Svētās Annas baznīcā (sk.). 

Papildināts: 16.04.2022. 

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 162.lpp.

Kuldīgas Annas kapsētā LAK kritušā Andreja Tontegodes individuāls apbedījums

Atrodas Kuldīgas Annas kapsētā. GPS 56.965661, 21.975768

Apbedīts 1919. gada 1. novembrī Sabilē sadursmē ar bermontiešiem kritušais kareivis Andrejs Tontegode. Ģimenes kapos uzstādīts abiem ar tēvu veltīts granīta krusts. Piemineklī iegravēts teksts:

ŠE DUS DIEVA MIERĀ

LATVIJAS KAREIVIS

ANDREJS TONTEGODE

dz. 16. apr. 1900. krit. 1. nov. 1919.

MĀRTIŅŠ TONTEGODE

dz. 29. feb. 1865. mir. 20. nov. 1918.

Otrā pusē:

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU

TĒVU ZEMI SARGĀDAMS

LABĀK MANU GALVU ŅĒMA

NEKĀ MANU TĒVUZEMI.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 162.lpp.

Kuldīgas Annas kapsētā LKOK Anša Tramdaha individuāls apbedījums

Atrodas Kuldīgas Annas kapsētā. GPS 56.965661, 21.975768

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ansis Tramdahs.

Vēsturiska atkāpe. Ansis Vilhelms Tramdahs, dzimis 1886. gada 28. novembrī toreizējā Ventspils apriņķa Sarkanmuižas pagastā. Mācījies Ventspils pilsētas skolā, pēc tam strādājis pat koku šķirotāju. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā devies uz Odesu un brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā. Jekaterinoslavā beidzis 271. kājnieku pulka mācību komandu. 1916. gadā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku. Apbalvots ar trim Jura krustiem. Tīreļpurvā ievainots.

Latvijas armijā mobilizēts 1919. gada 10. martā Ventspilī un iedalīts Liepājā formējamos latviešu bruņotajos spēkos. 7. Siguldas kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem pie Rīgas un Zemgalē, pēc tam kaujās pret lieliniekiem Latgalē. Paaugstināts par virsseržantu.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 16. oktobrī Tramdahs “Spilves pļavās zem spēcīgas ienaidnieka uguns pirmais pārcēlās pāri Hapaka grāvim un deva iespēju rotai triecienā ieņemt Voleru muižu”. Savukārt 3. novembrī “uzbrukumā cementfabrikai tika ievainots, bet palika ierindā. Ar varonību izcēlies arī Latgales frontē”.

Atvaļināts 1921. gadā 18. decembrī. Dzīvojis Ventspilī un darbojies savā arodā. No 1926. gada beigām valsts mežsargs Ventspils virsmežniecības 1. iecirknī. Piešķirta jaunsaimniecība Sarkanmuižas pagastā, Packules pusmuižā. Darbojies vietējā aizsargu nodaļā. Miris 1939. gada 4. martā Kuldīgā.

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 527. lpp.; Kuldīgas Novada Vēstis, 07.11.2013.

Kuldīgas Annas kapsētā apbedīti trīs LNK kritušie 2. Ventspils pulka karavīri

Atrodas Kuldīgas Annas kapsētā. GPS 56.965661, 21.975768 

Saskaņā ar 4. Zemgales divīzijas štāba datiem Kuldīgas Annas kapos apbedīti trīs 2. Ventspils kājnieku pulka 2. rotas karavīri kas krituši 1919. gada 15. novembrī pie Kuldīgas, – kareivis Gustavs Brauns, kareivis Eduards Meijers un kareivis Andrejs Jurševskis. 

Domājams, ka 2. Ventspils kājnieku pulks norādīts kļūdaini. Patiesībā kritušie piederējuši pie bataljona, kas 1919. gada pirmajās dienās tika saformēts no visām Ventspils rajonā esošajām nelielajām vienībām, par tā komandieri ieceļot virsleitnantu Pavasaru. Literatūrā šī vienība dažkārt dēvēta par Ventspils bataljonu un 15. novembrī tā piedalījās uzbrukumā bermontiešu ieņemtajai Kuldīgai. 

Gustavs Brauns un Eduards Maijers vēlāk tikuši pārapbedīti Ances pagasta Ruškalnu kapos (sk.). Viņu abu vārdi minēti arī Kuldīgas Svētās Annas luterāņu baznīcā uzstādītajā piemiņas plāksnē (sk.). Tajā pašā laikā Andreja Jurševska vārds tajā neparādās.

Papildināts: 19.09.2023. 

Avoti: Lismanis II.; Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 359.lpp.; Latvijas Atbrīvošanas kaŗa vēsture. Red: Peniķis, M. 2.sēj., Rīga: Literatūra, 1938. 231-232.lpp.

Kuldīgas Vecajos kapos LNK kritušā Jūlija Vīksnes individuāls apbedījums

Atrodas Kuldīgas Vecajos kapos. GPS 56.969615, 21.953173

Apbedīts 1919. gada 1. novembrī Sabilē sadursmē ar bermontiešiem kritušais virsseržants Jūlijs Vīksne.

Sākumā pie kapa kopiņas stāvēja koka krusts ar plāksnīti, uz kuras bija šāds teksts:

PAR TĒVZEMES BRĪVESTĪBU!

Virsseržants

JULIUS VĪKSNE

dz. 30. VI 1897. g.

kritis 1. XI 1919. g.

1935. gada 26. maijā Dobeles aizsargi krusta pakājē novietoja balta marmora piemiņas plāksni ar tekstu:

seržants

JĀNIS VĪKSNE

kaujā kritis 30. X 1919.

 

Tu piederi teiksmainai

varoņu ciltij, kura

ziedodama dzīvību, atguva

Latvijas brīvību!

DOBELES VANAGI UN AIZSARGI.

Komunistiskās okupācijas laikā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados kapa vieta tika nolīdzināta un piemiņas zīmes pazuda. 1991. g. koka krusts tika atjaunots.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 163.lpp.

Ēdoles luterāņu baznīcā piemiņas plāksne LAK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Ēdoles luterāņu baznīcā. GPS 57.017071, 21.689565

Atklāta 1939. gada 13. augustā. Kokgriezuma piemiņas plāksne, kurā minēti 20 Latvijas Atbrīvošanās karā kritušo draudzes locekļu vārdi, uzstādīta par vietējo sabiedrisko organizāciju līdzekļiem. To izgatavojusi Liepājas lietišķās mākslas vidusskola.

Pēc Otrā pasaules kara komunistiskās okupācija laikā plāksne iznīcināta.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 160.lpp.; Ventas Balss, Nr. 91, 15.08.1939.