Atrodas Madlienas kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Rūdolfs Ozoliņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Rūdolfs Ozoliņš dzimis 1896. gada 13. janvārī Skrīveru pagastā. Studējis lauksaimniecības un mežkopības institūtā Pēterburgā.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, beidzis Irkutskas praporščiku skolu. Piedalījies vairākās kaujās Vācijas un Austrijas frontē. Apbalvots ar Jura krustu, Annas ordeņa III šķiru un Staņislava ordeņa III šķiru.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi kā viens no pirmajiem 1918. gada novembrī, ieskaitīts instruktoru rezervē (vēlāk Neatkarības rota). Kurzemē iecelts par Durbes komandantu. Pēc Rīgas atbrīvošanas no lieliniekiem pārcelts uz 2.(5.) Cēsu kājnieku pulku, kura sastāvā piedalījies cīņās pret landesvēru, bermontiešiem un lieliniekiem. Paaugstināts par kapteini. 1920. gada maijā iecelts par bataljona komandieri.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 30. aprīlī Latgales frontē Ozoliņš, “brīvprātīgi vadīdams izlūku grupu, kam bija uzdots sagūstīt ienaidnieka artilēriju aiz Zilupes, uzdūries ienaidnieka posteņiem, ielauzās nocietinātajā Prigorodkrasnojes sādžā un ieņēma to, ieguva 3 ložmetējus u.c. trofejas, kā arī saņēma gūstekņus”.
Atvaļināts 1921. gada aprīlī. Kādu laiku Jaunjelgavas apriņķa priekšnieka palīgs. Miris ar tuberkulozi 1923. gada 19. jūlijā.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 378.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru