Atrodas Mazsalacas kapos.
Kureļu dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Ozols. Pie kapa uzstādīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts:
JĀNIS OZOLS
1896. 15. VI – 1978. 6. XI
MATILDE OZOLA
1896. 13. IX – 1988. 21. VI
Norādes par Jāņa Ozola apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Ozols dzimis 1896. gada 15. jūnijā Mazsalacas pagastā. Pagastskolas izglītība.
Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, ieskaitīts Maskavas leibgvardes pulkā, no 1916. gada maija dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk – pulkā). Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. Armiju atstājis 1917. gada augustā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 16. februārī, iepriekš no 1. februāra dienējis igauņu partizānu pulkā. Ieskaitīts Valmieras apriņķa komandantūras komandā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Ziemeļvidzemē.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 17. martā pie Rūjienas Sedvaku mājām lielinieku uzbrukuma laikā kareivis Ozols “ar sevišķu drosmi palīdzēja šo uzbrukumu atsist”.
Atvaļināts 1921. gada 25. februārī. Zemkopis Mazsalacas pagasta “Ziediņos”.
Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gadā apcietināts. Pamatojoties uz KPFSR 58. panta 1. daļas a) punktu, “par dzimtenes nodevību” notiesāts uz septiņu gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Sodu izcietis nometnē Ņižņijtagilā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā. Atbrīvots 1951. gadā, nosūtīts nometinājumā uz Tomskas apgabalu.
1957. gada 27. augustā atgriezies Latvijā. Dzīvojis Skaņkalnes pagastā, strādājis tā dēvētajā kolhozā (kopsaimniecībā) “Mazsalaca”. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1978. gada 6. novembrī Mazsalacā. Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskajā vārdnīcā, domājams, kļūdaini kā nāves datums norādīts 1. jūlijs.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 379. lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru