Atrodas Anneniekos pļavā Bērzes krastā.
Apbedīti vācu un latviešu karavīri, kas krituši 1944. un 1945. gadā. 1992. gadā Latvijas Daugavas vanagu Dobeles nodaļa, piedaloties Tukuma un Jelgavas nodaļām, uzstādīja baltu koka krustu, kas atklāts 21. augustā. Par apbedījumu pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Daugavas vanagi. Vēstnesis, Nr. 6, 1992. gada septembris, 62.
lpp.
Atrodas Valmieras novada Kauguros.
Apbedīti vācu un latviešu karavīri, kas 1944. gadā miruši vietējā skolā iekārtotajā lazaretē. 1992. gadā pēc Veltas un Alberta Muzikantu ierosinājuma Latvijas Daugavas vanagu Tālavas nodaļa uzstādīja baltu koka krustu. Kapulauks un piemiņas zīme iesvētīti tā paša gada 16. augustā. Par apbedījumu pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Daugavas vanagi. Vēstnesis, Nr. 6, 1992. gada septembris, 60.
lpp.
Atrodas Priekuļu mežā.
Apbedīti lielinieku noslepkavotie nacionālie partizāni. 1992. gadā apbedījumu vietu atradusi un iezīmējusi Latvijas Daugavas vanagu Cēsu nodaļa. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Daugavas Vanagi. Vēstnesis, Nr. 5, 1992. gada augusts, 62. lpp.
Atrodas netālu no Vaives dzirnavām ceļa malā.
1944. gadā apbedīts kāds latviešu leģionārs. 1992. gadā apbedījumu iezīmējusi Latvijas Daugavas vanagu Cēsu nodaļa. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avots: Daugavas Vanagi. Vēstnesis, Nr. 5, 1992. gada augusts, 62.
lpp.
Atrodas Pie Kaives muižas.
1944. gadā apbedīti 94 kritušie vācu armijas karavīri, tajā skaitā aptuveni 20 latvieši. Komunistiskās okupācijas laikā uz daļas no apbedījumiem uzcelta ēka. Par apbedījumu vietas pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avoti: Daugavas Vanagi. Vēstnesis, Nr. 5, 1992. gada augusts, 62.
lpp.; Diena, Nr. 129, 16.07.1992.
Atrodas blakus Cēsu Pilsētas (Vācu) kapiem.
Otrā pasaules kara laikā apbedīti 200 līdz 300 vācu un latviešu karavīri, kas pamatā miruši no ievainojumiem. Komunistiskās okupācijas laikā virs apbedījumiem ierīkoja volejbola laukumu. 1992. gadā brāļu kapus sakopa Latvijas Daugavas vanagu Cēsu nodaļa, kas uzstādīja masīvu, betona pamatnē iestiprinātu koka krustu. Par apbedījumu pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Avoti: Daugavas Vanagi. Vēstnesis, Nr. 5, 1992. gada augusts, 62. lpp.; Diena, Nr. 129, 16.07.1992.
Atrodas Bārtas pagasta Krūtes ciemā Liepu kapos.
Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jēkabs Ķeiris. Pie kapa uzstādīta melnā granītā darināta tipveida piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts:
LATVIJAS ATBRĪVOŠANAS CĪŅU
DALĪBNIEKS,
LĀCPLĒŠA KARA ORDEŅA
KAVALIERIS
JĒKABS ĶEIRIS
1897.–1965.
Vēsturiska atkāpe. Jēkabs Ķeiris (Ķeire) dzimis 1897. gada 4. oktobrī Liepājā. Pilsētas skolas izglītība. Strādnieks.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada martā Liepājā, Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes 3. atsevišķā (studentu) bataljona sastāvā piedalījies Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem, vēlāk kaujās Latgalē un cīņās pret bermontiešiem. Paaugstināts par seržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. maijā pie Piņķu baznīcas kareivis Ķeiris “zem spēcīgas uguns apgāja pretinieka spārnu un ar labi mērķētu uguni sacēla tā rindās apjukumu, tā atvieglodams mūsējiem izdevību iegūt 2 smagos lielgabalus, ložmetējus u.c. karamateriālus”.
Atvaļināts 1921. gada 10. martā. 1924. gada 1. janvārī iestājies robežsardzes dienestā, uzraugs Liepājas apriņķī, pēc tam robežsardzes posteņa priekšnieks Duntē Valmieras apriņķī.
No 1935. gada aprīļa līdz 1940. gada 1. decembrim Robežsargu brigādes 6. atsevišķās rotas uzraugs Vaiņodē. 1938. gadā paaugstināts par virsnieka vietnieku. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa 1. pakāpes godazīmi. No 1940. līdz 1944. gadam dzīvojis Bārtas pagasta “Zeltiņos”.
1944. gada augustā, tuvojoties lieliniekiem, devies bēgļu gaitās uz Vāciju.
1945. gada rudenī atgriezies okupētajā Latvijā. 1949. gada maijā izsūtīts uz PSRS teritoriju, Omskas apgabalu. 1955. gada septembrī atgriezies Latvijā. Strādājis tā dēvētajā vietējā kolhozā (kolektīvajā saimniecībā). No 1958. gada meitas apgādībā. Miris 1965. gada 9. jūnijā.
Jēkaba Ķeira vārds iegravēts vienā no piemiņas stēlā, kas uzstādīta Grobiņā ar kādreizējo novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.), kā arī vienā no stēlām Liepājas Lāčplēša dārzā, kas uzstādītas ar pilsētu saistītajiem ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 282.
lpp.; Cemety.lv.
Atrodas Aiviekstes pagasta Krūmēnu kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ādolfs Kupčs. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Ādolfs Pēteris Kupčs dzimis 1897. gada 27. jūnijā toreizējā Ungurmuižas pagasta “Lācīšos”. Izglītojies Krustpils pilsētas skolā, pēc tam telegrāfa elektrotehniķu kursos Rīgā.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iestājies valsts dienestā par telegrāfa tehniķi. Dienējis Bauskā, pēc tam Rīgā un Siguldā. 1916. gadā pārcelts uz Igauniju, no turienes nosūtīts uz fronti Rumānijā, kur palicis līdz Pirmā pasaules kara beigām.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. jūnijā Krustpilī. Kā telefonists Kurzemes artilērijas pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. Paaugstināts par seržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. oktobrī Rīgas rajonā pie Dzilnas kroga Kupčs “kā telefonists priekšējā novērošanas punktā spēcīgā apšaudē pašaizliedzīgi uzturēja sakarus ar bateriju un sekmēja ienaidnieka aizkavēšanu, līdz mūsu daļas atkāpās jaunās pozīcijās”.
Atvaļināts 1921. gada 31. martā. Dzīvojis Rīgā, tehniķis telegrāfa un telefona 4. tehniskajā iecirknī. Piešķirta jaunsaimniecība Pļaviņu pagasta “Dzilnās”.
Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1944. gada beigās arestēts uz izsūtīts uz PSRS teritoriju, atradies ieslodzījumā Vorkutā, no kurienes atgriezies Latvijā 1956. gadā. Miris 1976. gadā toreizējā Stučkā (tagad – Aizkraukle).
Ādolfa Kupča vārds iegravēts arī piemiņas stēlā, kas uzstādīta Pļaviņās kādreizējā novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 278.
lpp.; staburags.lv, 14.11.2023.
Atrodas Aiviekstes pagasta Krūmēnu kapos.
Izveidots simbolisks apbedījums lielinieku ieslodzījumā noslepkavotajam ģenerālim un Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Andrejam Krustiņam. Uzstādīta piemiņas plāksne.
Vēsturiska atkāpe. Andrejs Krustiņš Dzimis 1884. gada 2. jūlijā tagadējā Aiviekstes pagasta “Vesetniekos” (tolaik Ungurmuižas pagasta teritorijā) lauksaimnieka ģimenē. Mācījies pagastskolā un Jēkabmiesta (Jēkabpils) pilsētas skolā, beidzis Paņevežas reālskolu.
1905. gadā iestājies Čugujevas junkurskolā, ko beidzis 1908. gadā, iegūstot podporučika pakāpi, un turpinājis dienestu 178. Cēsu kājnieku pulkā Liepājā, bet no 1910. gada - Penzā. 1911. gadā paaugstināts par poručiku. Sākoties Pirmajam pasaules karam, pārcelts uz 99. kājnieku rezerves bataljonu Penzā, rotas komandieris. 1916. gada janvārī pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku). Kā rotas (vēlāk kā bataljona) komandieris piedalījies kaujās pie Frančiem, Ķekavā, pie Mangaļiem un Skangaļiem Tīreļpurvā, Ložmetējkalnā, kā arī 1917. gada augustā pie Ikšķiles un Juglas. 1916. gada martā paaugstināts par štābkapteini, septembrī – par kapteini, bet 1917. gada martā – par apakšpulkvedi un iecelts par pulka komandieri. Apbalvots ar Vladimira ordeņa IV šķiru, Staņislava ordeņa III šķiru Annas ordeņa III un IV šķiru, kā arī ar Jura krusta IV šķiru.
1917. gada oktobrī devies atvaļinājumā, no kura atgriezies novembrī, kad pulks jau atradies toreizējā Petrogradā (tagad – Sanktpēterburga). Ieskaitīts Daugavpils kara apgabala štāba virsnieku rezervē Vitebskā. No 1918. gada marta dzīvojis toreizējā Ungurmuižas pagastā. 1918. gada septembrī devies uz Krieviju un Veļikije Lukos iestājies Sarkanajā armijā, 3. Padomju Latvijas strēlnieku brigādes štāba priekšnieks. 1919. gada maijā Valmierā lielinieki viņu apcietinājuši kā politiski neuzticamu, atradies ieslodzījumā Veļikije Lukos. Septembrī izbēdzis no ieslodzījuma un Lubānas ezera rajonā pārgājis fronti.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 8. oktobrī pulkveža-leitnanta pakāpē, no 20. oktobra 8. Daugavpils kājnieku pulka komandieris, atsitis pirmos bermontiešu triecienus, pēc Rīgas atbrīvošanas vajājis vāciešus līdz pat Lietuvas robežai. 1919. gada 21. novembrī paaugstināts par pulkvedi.
Ar Lāčplēša Kara ordeņa III šķiru apbalvots par to, ka no 1919. gada 3. līdz 10. novembrim, komandēdams 8. Daugavpils kājnieku pulku, “spēcīgā ugunī uzbruka lielā pārspēkā esošam ienaidniekam un, neskatoties uz sīvu pretošanos, sakāva to; caur Skulti un Tīriņmuižu apgāja Torņakalnu no rietumiem un veicināja visas Rīgas atbrīvošanu”.
Savukārt ar ordeņa II šķiru apbalvots par to, ka 1919. gada 21. novembra kaujā pie Jelgavas “atkal sakāva ienaidnieka pārspēku un apgāja pilsētu no ziemeļrietumiem; mūsu rokās krita bagātīgas trofejas, bet ienaidnieks sāka atkāpties visā frontē”.
No 1920. gada janvāra līdz februārim vadījis savu pulku kaujās Ziemeļlatgalē, veicis sekmīgus uzbrukumus Viļakas, Kupravas un Katlešu virzienā.
1922. gada 1. aprīlī iecelts par 1. Latgales divīzijas komandiera palīgu.
1925. gada janvārī iecelts par 1. Kurzemes divīzijas komandieri. 22. jūnijā
paaugstināts par ģenerāli. Kurzemes apgabala garnizona priekšnieks. 1929. gadā
beidzis kara akadēmiskos astoņu mēnešu kursus. No 1933. gada Latgales divīzijas
komandieris.
Piešķirta Kalkūnes dārzniecība pie Grīvas. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa II šķiru, Viestura ordeņa I šķiru, Igaunijas Ērgļa ordeņa II šķiru un Lietuvas “Vytis” ordeņa I šķiras 3. pakāpi.
Sākoties komunistiskajai okupācijai un Latvijas armijas likvidācijai, 1940. gada oktobrī pārskaitīts uz PSRS okupācijas karaspēka 24. teritoriālo korpusu, piešķirot Sarkanās armijas ģenerālmajora pakāpi un ieceļot par 183. strēlnieku divīzijas komandieri. 1941. gada 9. jūnijā apcietināts un izvests uz Maskavu. 29. jūlijā piespriests nāvessods, nošauts 1941. gada 16. oktobrī Noriļskā.
Simboliska apbedījuma vieta Andrejam Krustiņam izveidota arī Rīgas Brāļu
kapos. Viņa vārds iegravēts arī piemiņas stēlā, kas uzstādīta Pļaviņās
kādreizējā novadā dzimušajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 273.
lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast.
Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 273.-274.
lpp.; staburags.lv, 14.11.2023.
Atrodas Aiviekstes pagasta Krūmēnu kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Vabulis. 2023. gada 11. novembrī pie kapa atklāta akmeņkaļa un Pļaviņu Mākslas skolas skolotāja Arta Leončika darināta piemiņas zīme, ko veido rupji apstrādātā pelēkā laukakmenī iestrādāta melna granīta plāksne, kurā iekalts teksts:
LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
JĀNIS VABULIS
1892.23.VI – 1978.12.XI
Piemiņas zīmes uzstādīšanu organizēja biedrība “Kopsolis”, kam biedrību un pilsoņu iniciatīvu konkursā 2023. gadā šim mērķim izdevās saņemt 800 eiro lielu Aizkraukles novada pašvaldības finansējumu.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Vabulis dzimis 1892. gada 23. jūnijā toreizējā Sāvienas pagastā. Zemkopis.
1913. gada rudenī iesaukts Krievijas armijā, dienējis 18. Sibīrijas strēlnieku pulkā Aizbaikālā. Beidzis mācību komandu, iegūstot vecākā apakšvirsnieka pakāpi. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās pret Vāciju Varšavas frontē. Vēlāk pārcelts uz Rīgas fronti, piedalījies kaujās pie Ķekavas un Ložmetējkalna. Apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru. Pirmā pasaules kara beigās pārcelts uz Rezerves latviešu strēlnieku pulku. Pēc lielinieku apvērsuma apcietināts, izbēdzis un devies uz Igauniju.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada februārī, 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka kājnieku izlūku komandas vada komandieris, piedalījies Ziemeļvidzemes atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 31. martā Vidzemē pie Rēzakas muižas spēcīgā ugunī virsseržants Vabulis, “smagi ievainots krūtīs, neatstāja ierindu un piedalījās kaujā līdz ienaidnieka sagrāvei un šīs muižas ieņemšanai. Asins zaudējuma dēļ no kaujaslauka iznests bezsamaņas stāvoklī”.
Smagā ievainojuma rezultātā spiests armiju atstāt, atvaļināts 1920. gada 22. janvārī. Jaunsaimnieks toreizējā Sāvienas pagasta “Saciņos”. Līdz 1930. gadam darbojies pagasta aizsargu nodaļā. Miris 1978. gada novembrī Sāvienā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 540.
lpp.; aizkraukle.lv, 13.11.2023.
Atrodas Aizputes Vecajos pilsētas kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Kundziņš (arī Kunce, Kuncītis). Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Kundziņš dzimis 1897. gada 20. decembrī Tāšu Padures pagastā. Zemkopis.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 17. februārī Liepājā. Iedalīts Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes Cēsu bataljonā, vēlākajā 2. Ventspils kājnieku pulkā. Cīnījies pret lieliniekiem no Slokas līdz Rīgai, Vidzemē un Latgalē. Par kauju nopelniem 1920. gadā paaugstināts par dižkareivi.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gadā naktī uz 6. aprīli kareivis Kundziņš “atradās apturē pie Amjeļinas sādžas Drisas apriņķī un nokļuva ienaidnieka ielenkumā. Kad pēc īsas apšaudes izcēlās durkļu kauja, Kundziņš, ievainots galvā, palika savā vietā līdz cīņās beigām, kad ienaidnieku atsita, un tikai tad evakuējās”.
Atvaļināts 1921. gada 5. februārī. Piešķirta jaunsaimniecība tā paša pagasta Perbones krogā. Miris 1924. gada 26. decembrī.
Jāņa Kundziņa vārds iegravēts vienā no stēlām, kas Aizputē uzstādītas ar kādreizējo novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 275.
lpp.; timenote.info/lv.
Atrodas Dāviņu pagasta Lieljanču kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Kubilis. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Kubilis dzimis 1892. gada 2. jūlijā toreizējā Bruknas pagastā. Zemkopis.
1913. gadā iesaukts Krievijas armijā, 206. kājnieku pulka sastāvā nosūtīts uz Persiju. Pirmā pasaules kara laikā cīnījies Austrijas frontē. 1914. gada oktobrī pie Ļubļinas ievainots. Pēc izveseļošanās iedalīts rezerves daļās, vēlāk piedalījies kaujās pie Kauņas un Daugavas. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 1917. gada jūlijā kritis vācu gūstā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 21. jūnijā Stelpē, 3. Jelgavas kājnieku pulka sastāvā kā vada komandieris piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 11. novembrī kaprālis Kubilis “kopā ar karavīru grupu šķērsoja Daugavu pie Jadvigovas, ielauzās pretinieka aizsardzības pirmajā līnijā, kur atņēma ložmetēju un pēc tam to atveda pie mūsējiem pāri Daugavai”.
Atvaļināts 1921. gada 18. februārī. Jaunsaimnieks toreizējā Bruknas pagastā, vietējās aizsargu nodaļas dalībnieks.
Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā dzīvojis turpat. Miris 1967. gada 5. septembrī.
Jāņa Kubiļa vārds iegravēts vienā no stēlām, kas Bauskā uzstādītas ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 274.-275.
lpp.
Atrodas Dikļu kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Vilis Krūmiņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Vilis Krūmiņš dzimis 1897. gada 10. oktobrī Zaubes pagastā. Izglītojies 2. pakāpes pamatskolā. Zemkopis Zaubes pagasta “Svērpos”.
Pirmā pasaules kara laika dienējis 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku pulkā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura medaļas IV šķiru un Jura krusta IV šķiru.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 16. jūlijā, 9. Rēzeknes kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem un lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. novembrī pie Smārdes kroga stiprā apšaudē kaprālis Krūmiņš “pirmais metās uz ienaidnieka drāšu aizžogiem un piespieda bermontiešus apjukumā bēgt, pametot ložmetējus, vezumus u.c. trofejas”.
Atvaļināts 1921. gada 24. martā. Lauksaimnieks Zaubes pagasta “Mietupēs”. Vēlāk dzīvojis Dikļu pagastā, strādājis Dikļu sanatorijā. Miris 1977. gada 5. decembrī.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 272.-273.
lpp.
Atrodas Saldus Čāpātāju kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Kronbergs. Pie kapa granīta krusts betona pamatnē.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Kronbergs dzimis 1898. gada 16. maijā Saldū. Laukstrādnieks, īsu laiku bijis mobilizēts Sarkanajā armijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 3. jūnijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembra kaujā ar vāciešiem Dammes muižas rajonā kareivis Kronbergs, “izsūtīts kopā ar 6 kareivjiem izlūkošanā, zem spēcīgas ienaidnieka uguns aizgāja pretinieka aizmugurē, strauji uzbruka artilērijas baterijai Anniņmuižā un saņēma 2 lielgabalus. Zirgu trūkuma dēļ nespēdams tos izvest, ieročus sabojāja un tad atgriezās pie savējiem”.
Atvaļināts 1921. gada 3. aprīlī. Piešķirta jaunsaimniecība Saldus muižas “Lauksargos”. Miris 1937. gada 2. jūnijā Rīgas Kara slimnīcā no autoavārijā gūtas smagas traumas.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri:
Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 270. lpp.; Lāčplēsis,
Nr. 5, 11.11.1937. 95. lpp.; timenote.info/lv.
Atrodas Bauskas Vecajos kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Juris Kristiņš.
Vēsturiska atkāpe. Juris Kristiņš dzimis 1890. gada 23. aprīlī Bauskas pagastā. Vidējā izglītība. Dzīvojis Jelgavā, kur nodarbojies ar tirdzniecību.
1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 208. Lori kājnieku pulkā. Tā sastāvā piedalījies Pirmajā pasaules karā. Apbalvots ar visiem četriem Jura krustiem un Jura medaļām, paaugstināts par praporščiku.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 20. aprīlī Bauskas atsevišķajā bataljonā, kas vēlāk pievienots 3. Jelgavas kājnieku pulkam.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 27. augustā Augšzemē uzbrukumā lielinieku nocietinājumiem Baltrungu mājās pie Daugavas leitnants Kristiņš “spēcīgā ugunī pirmais devās triecienā un personiski ieguva ložmetēju. Savukārt 1919. gada 31. augustā, “kad ienaidnieka bataljons forsēja Daugavu, ar piepešu triecienu tā plānus izjauca, ieguva 2 ložmetējus, zirgus u.c. trofejas”.
1920. gada martā paaugstināts par virsleitnantu, 20. oktobrī atvaļināts. Tirgotājs Bauskā. Piešķirta jaunsaimniecība Bauskas Pilsmuižā. 1934. gadā iecelts par Bauskas pilsētas valdes locekli. 13. Bauskas aizsargu pulka štāba rotas komandieris. Apbalvots ar Viestura ordeni, Aizsargu Nopelnu krustu un Triju Zvaigžņu ordeņa 2. pakāpes godazīmi.
Pēc komunistiskās okupācijas, sākoties karam starp nacistisko Vāciju un PSRS, 1941. gada 22. maijā Bauskas “Lāčplēšos” arestēts un izsūtīts uz PSRS. Notiesāts uz desmit gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Latvijā atgriezies 1956. gada jūlijā. Dzīvojis Bārbeles pagasta “Skultēs”. Miris 1965. gada 5. jūnijā.
Jura Kristiņa vārds iegravēts vienā no piemiņas stēlām, kas Bauskā uzstādītas ar novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri:
Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 268.-269. lpp.;
Cemety.lv.
Atrodas Elejas pagastā Sesavas kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Matīss Kristbergs. Pie kapa uzstādīts granīta piemineklis.
Vēsturiska atkāpe. Matīss Kristbergs dzimis 1897. gada 16. martā Elejas pagastā. Draudzes skolas izglītība. Dārzkopis.
Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, no 1917. gada sākuma dienējis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā, kura rindās piedalījies pēdējās strēlnieku cīņās. 1919. gada sākumā mobilizēts un dažus mēnešus pavadījis Sarkanās armijas rindās.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 17. jūnijā Lejasciemā, ieskaitīts II Valmieras rezerves baterijā. Vēlāk Kurzemes artilērijas pulka sastāvā cīnījies pret bermontiešiem un lieliniekiem. Paaugstināts par dižkareivi, bet 2021. gadā – par kaprāli.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. novembrī pie Smārdes kroga, “kad ienaidnieks vērsa pret mūsu daļām negaidītu uguni, Kristbergs ar lielgabala uguns tiešu koriģēšanu piespieda pretinieku apklust, tā izglābdams mūsējos no draudošā stāvokļa”.
Atvaļināts 1921. gada 26. martā. Piešķirta jaunsaimniecība Elejas pagasta Ozolmuižā. Miris 1936. gada 24. jūnijā no dienesta laikā iegūtās tuberkulozes.
Matīsa Kristberga vārds iegravēts vienā no piemiņas stēlām Jelgavas Meža kapos ar pilsētu un novadu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri:
Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 268. lpp.; Lāčplēsis,
Nr. 4, 11.11.1936. 69. lpp.; Timenote.info/lv.
Atrodas Valmierā Kocēnu kapos.
Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Klementijs Kripaitis-Kripāns. Pie kapa uzstādīta melnā granītā darināta piemiņas plāksne ar Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumu.
Vēsturiska atkāpe. Klementijs Kripāns dzimis 1895. gada 19. maijā Kauņas guberņas Kropju pagastā zemkopja ģimenē.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis Petrogradas gvardes pulkā, piedalījies kaujās, divreiz ievainots. 1917. gadā pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku, atkal piedalījies kaujās.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 9. jūnijā Smiltenē, 2.(5.) Cēsu kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret landesvēru pie Raunas un Cēsīm, vēlāk pret bermontiešiem un lieliniekiem Latgalē. Paaugstināts par seržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 12. novembrī, “kad ienaidnieka nodaļa mēģināja apiet Iecavas skolu, [kaprālis] Kripāns ar savu vadu drosmīgā triecienā pilnīgi izjauca šo nodomu un kā pirmais ielauzās skolā, tā lielā mērā sekmēdams 3 ložmetēju, 16 gūstekņu saņemšanu un citu trofeju ieguvi”.
Atvaļināts 1921. gada 1. martā. Jaunsaimnieks Gaujienas pagasta “Vecburgās”. Pēdējos gados pirms komunistiskās okupācijas strādājis par pastnieku Saikavas pastā, dzīvojis Saikavas pasta un telegrāfa kantorī. Miris 1964. gada 22. aprīlī.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri:
Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 267.-268. lpp.;
Cemety.lv.
Atrodas Vijciema kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Krieviņš. Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav.
Vēsturiska atkāpe. Jānis Krieviņš dzimis 1891. gada 1. februārī Vijciema pagastā. Draudzes skolas izglītība. Kalējs.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 8. martā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Vidzemē, pēc tam Vidzemes artilērijas pulka sastāvā arī turpmākajās Neatkarības kara kaujās.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 7. aprīlī Apē, “kaujas laikā, kad mūsu baterijai tuvu pienākušie pretinieki uzsāka spēcīgu lielgabala apšaudi, bija nepieciešams vienīgo nesabojāto lielgabalu izvest no apdraudētās pozīcijas”. Vecākais amatnieks Krieviņš, “neskatoties uz ienaidnieka uguni, aizrāpās līdz lielgabalam un ar saites palīdzību izvilka to no apšaudes, kā rezultātā mūsu baterija bija glābta no draudošā stāvokļa”.
Atvaļināts 1920. gada 22. februārī. Strādājis par kalēju Vijciema pagasta “Gutuliņos”. Miris traģiskos apstākļos 1925. gada 20. septembrī.
Jāņa Krieviņa vārds iekalts piemiņas akmenī Vijciema kapos ar pagastu saistītajiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri:
Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 266. lpp.; Latvijas
Kareivis, Nr. 217, 26.09.1925.
