Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos.
Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jukums Jansons. Pie kapa uzstādīts kopīgs piemineklis, kurā iekalts arī Jukuma Jansona vārds. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav.
Vēsturiska atkāpe. Jukums Jansons dzimis 1895. gada 15. jūlijā Liepājā. Vidējā izglītība, apguvis galdnieka arodu Liepājā.
Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada janvārī brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 120. vezumnieku bataljonā. 1915. gada decembrī pārcelts uz 62. kājnieku rezerves pulku, 1916. gada februārī – uz Rezerves latviešu strēlnieku bataljonu, bet 28. maijā – uz 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonu (vēlāk pulku). Piedalījies daudzās kaujās, apbalvots ar Jura medaļas IV šķiru un Jura krusta IV šķiru.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1916. gada 23. decembrī Ziemassvētku kaujās Mangaļu un Skangalu rajonā, “kad mūsu ķēde iznīcinošā ugunī bija spiesta nogulties, [strēlnieks] Jansons kopā ar 2 citiem strēlniekiem metās triecienā, aizrāva pārējos sev līdzi, tuvcīņā apklusināja vāciešu ložmetēju un personiski to atņēma. 24. decembrī ienaidnieka artilērijas viesuļugunī pašaizliedzīgi atjaunoja sagrautās telefona sakaru līnijas, turklāt smaga ievainojuma dēļ zaudēja kreiso roku”.
Pēc Latvijas Neatkarības kara dzīvojis Rīgā, avīžu pārdevējs. Piešķirta jaunsaimniecība Siguldas muižā. No 1935. gada dzīvojis Pampāļu pagasta “Vaiņodēs”. Mūža nogalē dzīvojis Umurgā. Miris 1974. gada 24. augustā.
Jukuma Jansona vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.), kā arī vienā stēlām Liepājas Lāčplēša dārzā, kas veltītas ar pilsētu saistītajiem ordeņa kavalieriem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 207.
lpp.; Hartmanis, J. Latviešu strēlnieku saraksts 1915–1917.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru