Atrodas Liepājā Kalpaka ielā 87 Ziemeļu (Eļļas) kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Jansons. Precīza apbedījuma vieta nav zināma. Viņa vārds nav iegravēts arī nevienā no piemiņas stēlām, kas uzstādītas Liepājas Lāčplēša dārzā, godinot ar pilsētu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Jānis Jansons dzimis 1890. gada 6. jūnijā Jelgavā atvaļināta zaldāta ģimenē. Elementārskolas izglītība. Būvgaldnieks.
1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 208. Lorijas kājnieku pulkā Baku. Sākoties Pirmajam pasaules karam, nosūtīts uz Rietumu fronti. Piedalījies kaujās Polijā, Karpatos. 1915. gada maijā ievainots, pēc izveseļošanās iedalīts 89. Belomorskas kājnieku pulkā, drīz kritis austriešu gūstā. Sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 19. decembrī Rīgā Cēsu rotā, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē, Zemgalē, pēc tam 2. Ventspils kājnieku pulka sastāvā arī Latgalē. Paaugstināts par virsseržantu, kontuzēts.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. martā uzbrukumā Skrundas Jaunmuižai, “kad rota iekļuva krustugunīs un apstājās, [seržants] Jansons metās uz priekšu un atklāja uguni no patšautenes, aizrāva citus sev līdzi un pirmais ielauzās lielinieku nocietinājumos, izsitās tiem cauri un sāka ienaidnieka vezumnieku apšaudi, tā lielā mērā atvieglodams muižas ieņemšanu”.
1920. gada vasarā pārcelts uz 1. Liepājas kājnieku pulku, septembrī atvaļināts. Pēc tam vairākus mēnešus brīvprātīgi dienējis Mežu ekspluatācijas bataljonā. Jaunsaimnieks Līvbērzes pagasta “Līcīšos”, cietuma uzraugs Jelgavā, cementbetona rūpnieks. No 1934. gada ziņnesis Jelgavas-Bauskas kara apriņķa pārvaldē.
Nacistiskās okupācijas laikā latviešu. kārtības policijas štāba rakstvedis.
Sākoties atkārotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada 25. janvārī apcietināts. 1946. gada 15. aprīlī PSRS IeTK Sevišķā apspriede, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 10. daļu, notiesāja Jansonu par pretpadomju propagandu, piespriežot piecu gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē. Atradies PSRS Molotovas apgabala Široklagā, vēlāk Kizillagā. 1950. gada maijā atbrīvots, ievietots Molotovas apgabala Čerdinskas rajona Bulatovas ciema invalīdu namā. 1956. gadā atgriezies Latvijā, dzīvojis Liepājā, šoferis. Miris 1958. gada 15. jūnijā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 206.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru