Atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos.
Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Jansons. Pie kapa uzstādīta kopīga granīta piemiņas plāksne Jansonu un Smalko ģimenēm, kurā iekalts arī Pētera Jansona vārds. Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Pētera Jansona vārds nav arī minēts nevienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Pēteris Jansons dzimis 1895. gada 4. februārī (Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru biogrāfiskajā vārdnīcā kā dzimšanas gads, domājams, kļūdaini norādīts 1894. gads) Jaundubultos. Privātskolas izglītība. Dzīvojis Rīgā, skārdnieks.
Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada februārī iesaukts Krievijas armijā, ieskaitīts 172. kājnieku rezerves bataljonā, no tā pārcelts uz 1. Petrogradas gaiskuģniecības floti. 1918. gadā iesaukts Krievijas Ziemeļarmijā, dienējis 1. atsevišķajā artilērijas divizionā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 7. oktobrī, Latgales artilērijas pulka sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 14. janvārī Vojevodas sādžā sadursmē ar ienaidnieku, pateicoties dižkareivja Jansona “veiklai rīcībai, ātri tika uzstādīti lielgabali, kā rezultātā lielinieki tika atsisti, iegūts lielgabals, munīcija un pēc tam bez zaudējumiem ieņemts Preiļu miests”.
Atvaļināts 1921. gada 22. februārī. Dzīvojis Rīgā, skārdnieks. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādnieks, mūža nogalē pensionārs. Miris 1964. gada 2. novembrī Rīgā.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 208.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru