Atrodas Ziepniekkalna kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Andrejs Jēgers. Norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. Andreja Jēgera vārds nav arī minēts nevienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).
Vēsturiska atkāpe. Andrejs Jēgers dzimis 1886. gada 26. oktobrī Lubejas pagastā. Vidējā izglītība. Dzīvojis Rīgā, kantorists.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts Krievijas armijā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar sudraba medaļu pie Staņislava ordeņa lentes. 1917. gadā kritis gūstā.
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 27. februārī, 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret lieliniekiem Ziemeļvidzemē, kā arī citās pulka kaujās.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. aprīlī pie Jaunlaicenes pagastnama, “kad pulka 10. rota tika ielenkta un lauzās cauri pretinieka ķēdēm, [kareivis] Jēgers, neskatoties uz ievainojumu plecā, ar ložmetēju apšaudīja ienaidnieku, tā dodams iespēju rotai šķērsot 200 soļus platu klajumu un ar nelieliem zaudējumiem pievienoties pārējiem spēkiem; palika kaujaslaukā pēdējais un atstāja to tikai tad, kad citi jau bija drošībā”.
Atvaļināts 1920. gada augustā. Kara invalīds, studējis LU Ķīmijas fakultātē. Neatkarības pēdējos gados dzīvojis Rīgā, kara ierēdnis. Piešķirta jaunsaimniecība Ropažu pagasta Zaķumuižā. Mūža nogalē pensionārs, dzīvojis Ropažu pagasta Kākciema skolā. Miris 1945. gada 29. aprīlī.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 212.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru