Mazsalacas kapos LKOK Antona Kalniņa individuāls apbedījums

Atrodas Mazsalacas kapos. 

Dzimtas kapavietā apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Antons Kalniņš. Pie kapa tuvinieku uzstādīta pelēka granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

ANTONS
KALNIŅŠ
1892 – 1985 

Foto: 26.08.2020., Cemety.lv

Nekādas norādes par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav. 

Vēsturiska atkāpe. Antons Kalniņš dzimis 1892. gada 22. janvārī toreizējā Skulberģu (tagad Skaņkalnes) pagasta “Vecvīkšēnos” lauksaimnieka ģimenē. Izglītojies Mazsalacas draudzes skolā, pēc tam Rīgas Nikolaja ģimnāzijā. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 98. Jurjevas kājnieku pulkā Daugavpilī. Piedalījies kaujās Austrumprūsijā un Polijā. 1915. gada janvārī ievainots, novembrī iestājies Pēterhofas praporščiku skolā, to beidzis trīs mēnešos un iedalīts rezerves pulkā Orenburgā. 1916. gada jūlijā pēc paša vēlēšanās pārcelts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulku. Piedalījies daudzās kaujās, apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru, Annas ordeņa IV šķiru un Vladimira ordeņa IV šķiru, kā arī ar Jura medaļu. Paaugstināts par poručiku. 1918. gada janvārī armiju atstājis. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. jūnijā Alūksnē, ieskaitīts 6. Rīgas kājnieku pulkā, ložmetēju rotas komandieris. Piedalījies daudzās kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem, paaugstināts par kapteini. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 4. novembrī, “kad ienaidnieks mēģināja apiet mūsu labo spārnu Anniņmuižas rajonā, [virsleitnants] Kalniņš ar dažiem ložmetējniekiem izvirzījās uz priekšu un ar spēcīgu uguni apklusināja bermontiešu ložmetējus, pēc tam devās uzbrukumā un vienu no tiem atņēma, tā piespiezdams vāciešus panikā atkāpties un dodams mūsējiem iespēju ieņemt Imantas staciju, kā arī apkārtējās mājas”. 

Atvaļināts 1920. gada 5. maijā. Uzsācis studijas Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē, agronoms. No 1926. gada lauksaimnieks Skaņkalnes pagasta “Pilskalnos”, no 1925. gada arī skolotājs Valmieras lauksaimniecības skolā. 

Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis Valmieras šķirnes sēklu izmēģinājumu stacijā “Pankas”. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1985. gada 8. decembrī Mazsalacā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 223. lpp.; Cemety.lv.