trešdiena, 2024. gada 29. maijs

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Kārļa Tīlmaņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Latvijas Neatkarības kara laikā mirušais Latgales artilērijas pulka leitnants un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Tīlmanis. 

Viņa vārds tomēr nav iegravēts nevienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Tīlmanis dzimis 1898. gada 7. jūnijā Majoros. Mācījies ģimnāzijā Rīgā un Dubultos, izglītību beidzis 1918. gadā Petrogradā. 1918. gada augustā iestājies Baltijas augstskolas Mehānikas nodaļā. 

Latvijas armijā iestājies 1918. gada 20. decembrī, apakšvirsnieka pakāpē dienējis latviešu atsevišķajā (Studentu) rotā, kopā ar to atkāpies līdz Liepājai, piedalījies visās kaujās par Kurzemes atbrīvošanu no lieliniekiem. Paaugstināts par leitnantu, skaitot no 1919. gada 22. maija. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 30. martā, “kad stipri lielinieku spēki uzbruka Kalnciema tilta nocietinājumiem, Tīlmanis kopā ar dažiem kareivjiem brīvprātīgi devās ienaidnieka aizmugurē, pāri purvam iznāca uz Rīgas-Kalnciema ceļa un ar patšauteni atklāja negaidītu uguni, radīdams apjukumu un pārtraukdams kaujas materiālu piegādi priekšējām līnijām. Ar savu rīcību palīdzēja izjaukt ienaidnieka uzbrukumu un noturēt Kalnciema tiltu”. 

1919. gada 9. oktobrī brīvprātīgi iestājies Studentu bataljonā, kā viens no pirmajiem Rīgas tiltu aizstāvjiem izgriezis Veco dzelzstiltu. Pēc tam mācījies artilēristu kursos un kā Latgales artilērijas pulka štāba sakaru virsnieks piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. Frontes apstākļos saslimis un 1920. gada 5. februārī Viļānos miris. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 65. lpp.; Cemety.lv.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru