Atrodas Rencēnu kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Ernests Auniņš.
Vēsturiska atkāpe. Ernests Auniņš dzimis 1895. gada 26. februārī Rencēnu pagastā.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gada augustā iesaukts Krievijas armijā, dienējis līdz 1919. gada aprīlim.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 28. maijā, nodaļas komandieris 8. Daugavpils kājnieku pulkā.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. oktobrī pie Jumpravmuižas zem ienaidnieka uguns virsseržants Auniņš “viens no pirmajiem šķērsoja Daugavu un ar savu uguni sedza citu karavīru pārcelšanos”.
Atvaļināts 1921. gada 28. februārī. Dzīvojis Rencēnu pagastā, galdnieks. No 1922, līdz 1940. gadam aizsargs, no 1925. gada Rencēnu pagasta aizsargu nodaļas priekšnieks. No 1932. gada decembra līdz 1934. gada maijam Rencēnu pagasta vecākais, vēlāk pagasta vecākā palīgs. Pirmajā komunistiskās okupācijas periodā no 1940. līdz 1941. gadam pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks, šajā amatā arī nacistiskās okupācijas laikā. No 1943. gada jūlija līdz 1944. gada septembrim aizsargs.
Atsākoties komunistiskajai okupācijai, no 1945. gada 25. janvāra līdz 1946. gada 31. janvārim slēpies bunkurā savās mājās, tad apcietināts. 1946. gada jūnijā notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem. Ieslodzīts Peščanijas koncentrācijas nometnē PSRS Karagandas apgabalā. 1954. gada novembrī atbrīvots, atgriezies Latvijā. Būvbrigadieris vietējā kolhozā “Zelta druva”. Miris 1976. gada 6. aprīlī Rencēnos.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 50.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru