Rūjienas Skudrītes kapos LKOK Remberta Meistera individuāls apbedījums

Atrodas Rūjienas Skudrītes kapos. GPS 57.884142, 25.364866 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Remberts Meisters. Pie kapa uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā zem astoņstaru zvaigznes (ausekļa) iekalts teksts: 

REMBERTS
MEISTERS
1889 – 1940
LĀČPLĒŠA ORDEŅA
KAVALIERIS 

EMMA
MEISTERS
1890 – 1972 

AINA LIPE
1918 - 2010

Foto: 26.09.2020., Arno Liepiņš

Vēsturiska atkāpe. Saskaņā ar LKOK biogrāfisko vārdnīcu Remberts Meisters dzimis 1896. gada 28. maijā (nevis 1889. gadā, kā norādīts kapa plāksnē) Jeru pagasta Balgalvjos lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Jelgavas reālskolu un 1916. gadā Rīgas Politehniskā institūta Tirdzniecības nodaļu ar tirdzniecības zinību kandidāta grādu. Strādājis Maskavā par Viskrievijas patērētāju biedrības "Centrosojuz" nodaļas vadītāju. 

Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada jūlijā iesaukts Krievijas armijā, pēc dažiem mēnešiem komandēts uz Aleksandra karaskolu un 1917. gada jūnijā beidzis tās saīsināto kursu, iegūstot praporščika pakāpi. Pēc tam dienējis 325. Carevas kājnieku pulkā Galīcijā, kur piedalījies arī kaujas darbībā. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 26. jūlijā Rūjienā. 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā cīnījies pret bermontiešiem kā vada un rotas komandieris. Paaugstināts par virsleitnantu, bijis arī pulka tiesas loceklis. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 8. oktobrī, “kad vācieši pārrāva fronti pie Rīgas-Jelgavas šosejas, ieņēma Tīriņmuižu un apdraudēja daļas mūsu spēku labajā spārnā, [leitnants] Meisters ar savu vadu bez ložmetēju palīdzības uzbruka pretiniekam ar durkļiem, izsita to no šīs muižas, turpināja uzbrukumu un piespieda vāciešus atkāpties uz Baložu kroga rajonu, atstājot mūsu rokās 3 ložmetējus pilnā kaujas gatavībā”. Savukārt 14. oktobrī Meisters “ar 3 kareivjiem pārcēlās uz Zaķusalu, kur, neskatoties uz nikno šauteņu un ložmetēju uguni, ievāca ziņas par ienaidnieku”. 

Atvaļināts 1920. gada oktobrī, saimniekojis tēva mājās. Rūjienas zemkopības biedrības “Konsums” un kopmoderniecības valžu loceklis. Tautas bankas padomes loceklis. Miris 1940. gada 29. maijā. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 345.-346. lpp.