Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Edvīns Rubenis. Uz kapa uzstādīta granīta piemiņas plāksne, kurā iestrādāts keramikas medaljons ar E. Rubeņa fotogrāfiju, bet zemāk iekalts teksts:
EDVĪNS
RUBENIS
PIEKTGADNIEKS
1885 - 1975
LAI KAPU PRIEDES ŠALC
TEV DZIESMU KLUSU,
PĒC GRŪTĀM CĪŅĀM
VIEGLU DUSU.
Vēsturiska atkāpe. Edvīns Alfrēds Rubenis dzimis 1885. gada 30. decembrī Zaļenieku pagasta “Kuršānos”. No 1898. līdz 1902. gadam mācījies Jelgavas vīriešu ģimnāzijā.
No 1903. līdz 1906. gadam dzīvojis Rīgā, aptiekārs, praktikants, vēlāk aptiekāra palīgs. Latviešu Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs no 1904. gada. Aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībnieks, cīnījies Ferdinanda Grīniņa kaujinieku grupā. 1907. gadā apcietināts. 1908. gadā kara tiesa notiesājusi Rubeni uz 4 gadiem katorgā un mūža izsūtījumu Sibīrijā.
No 1914. līdz 1916. gadam dzīvojis Krasnojarskā, ārstu biedrības aptiekas laborants receptors. No 1917. līdz 1918. gadam studējis Tomskas Universitātes Medicīnas fakultātē. 1917. gada rudenī ievēlēts par Tomskas deputātu padomes pirmo izpildkomitejas priekšsēdētāju.
1918. gada maijā Urālu frontē iestājies Sarkanajā armijā, vēlāk iecelts par 3. armijas medicīnas apgādes daļas priekšnieku, dienējis sanitārajā daļā Permā un Glazovā.
1919. gada sākumā ieradies Latvijā. Veselības aizsardzības tautas komisāra vietnieks Pētera Stučkas vadītajā lielinieku valdībā. Pēc padomju varas sabrukuma palicis Latvijā, dzīvojis Tērvetes pagasta “Vilcēs”.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 8. oktobrī, Studentu bataljona sastāvā kā jaunākā ārsta vietas izpildītājs piedalījies cīņās pret bermontiešiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 27. novembrī Zemgalē uzbrukumā Cīroles muižai Rubenis “nakts laikā atklāja pretinieka mīnmetēju, ar revolveri rokā tam uzbruka, 2 vāciešus nošāva un ieroci atņēma, tā lielā mērā sekmēdams muižas ieņemšanu”.
Atvaļināts 1920. gada 30. maijā. Satversmes Sapulces Sūdzību un lūgumu komisijas tehniskais vadītājs. Līdz 1925. gadam studējis medicīnu Latvijas Universitātē, dzīvojis Rīgas Jūrmalā, Rīgā, strādājis privātās un slimokašu aptiekās Rīgā. No 1937. līdz 1939. gadam Ērgļa aptiekas receptors, pārvaldnieks.
Pirmās komunistiskās okupācijas laikā no 1940. līdz 1941. gadam Latvijas Sarkanā Krusta medicīnas noliktavas priekšnieks. Nacistiskās okupācijas laikā no 1941. līdz 1944. gadam Vilces, vēlāk Ķekavas aptiekas pārvaldnieks. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā no 1944. līdz 1951. gadam Zaļenieku pagasta aptiekas pārvaldnieks, pēc tam Rīgas 6. poliklīnikas aptiekas punkta vadītājs. No 1957. gada tā dēvētais republikas nozīmes personālais pensionārs. Līdz 1974. gadam turpinājis strādāt par Rīgas Medicīnas institūta dekanāta komandantu. Miris 1975. gada 10. septembrī.
Edvīna Rubeņa vārds iekalts arī Ķekavā uzstādītajā stēlā ar novadu saistīto LKOK piemiņai (sk.), kā arī minēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).
Papildināts: 23.03.2024..
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 452.-453.
lpp.; Cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru