Mērsraga Vecajos kapos LKOK Kristapa Liestiņa individuāls apbedījums

Atrodas Mērsraga kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kristaps Liestiņš. Uz kapa uzstādīta melnā granītā darināta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts:

LĀČPLĒŠA ORDEŅA KAVALIERIS
KRISTAPS
LIESTIŅŠ
1897.20.02. – 1974.01.03. 

Vēsturiska atkāpe. Kristaps Liestiņš dzimis 1897. gada 21. februārī toreizējā Nurmuižas (tagad Laucienes) pagastā laukstrādnieka ģimenē. Izglītojies pilsētas skolā. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis kara transportā, vēlāk pārcelts uz 35. mortīru divizionu. No 1918. gada septembra dienējis Ziemeļarmijā. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 7. oktobrī Rīgā, Latgales artilērijas pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 1919. gada decembrī paaugstināts par dižkareivi. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada janvārī Latgalē “uzbrukumā Arodiniju sādžas virzienā, kad baterijas 2. vadu pārsteidza negaidīta šauteņu un ložmetēju uguns, [dižkareivis] Liestiņš aukstasinīgi sagatavoja kaujai lielgabalu un ar labi mērķētu uguni ienaidnieku apklusināja, kā rezultātā tas panikā atkāpās un pameta trofejas”. 

Atvaļināts 1921. gada 2. aprīlī. Jaunsaimnieks Laucienes pagasta “Maizītkalnos”, nodarbojies arī ar zvejniecību. 

Nacistiskās okupācijas laikā no 1943. gada jūlija līdz 1944. gada rudenim dienējis 313. policijas bataljonā, pavārs. 

Sākoties atkārtotajai komunistiskajai okupācijai, 1945. gada 5. novembrī apcietināts. Tā dēvētās LPSR Iekšlietu tautas komisariāta karaspēka kara tribunāls 1946. gada 23. janvārī piesprieda Liestiņam 25 gadu ilgu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē, pamatojoties uz Krievijas Kriminālkodeksa 58. panta 1. daļas a) punktu, par “dzimtenes nodevību”. 1955. gadā Baltijas Sevišķā kara apgabala kara tribunāls sodu samazinājis uz 10 gadiem. Atradies ieslodzījumā Molotovas apgabala Soļikamskā, un Usoļlagā līdz 1955. gada 12. oktobrim, kad atbrīvots. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis Mērsragā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 320.-321. lpp.; Mērsraga Avīze, Nr. 11 (20), 14.11.2002.; cemety.lv.