Atrodas Mērsraga kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fricis Telšovs. Uz kapa uzstādīta iesarkanā granītā darināta neregulāras formas piemiņas plāksne, kurā zem ozollapu vijas atveidojuma iekalts teksts:
FRICIS
TELŠOVS
14.05.1892. – 27.11.68.
LKOK nr. 3/1334
Vēsturiska atkāpe. Fricis Telšovs dzimis 1892. gada 14. maijā Talsos. Beidzis četrgadīgo pilsētas skolu. Zemkopis toreizējā Nurmuižas (tagad Laucienes) pagastā.
Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 482. Žizdras kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 9. jūnijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies daudzās kaujās, paaugstināts par virsseržantu.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī Pārdaugavā kaujā pie Slokas ielas uz dzelzceļa dambja Telšovs “kopā ar 3 kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē 5 verstu dziļumā, sagrāva telefona līnijas un ieguva 2 lielgabalus, no kuriem apšaudīja bēgošo pretinieku, tā radīdams paniku un sekmēdams mūsējo uzvaru”.
Atvaļināts 1920. gada 22. decembrī. Jaunsaimnieks Mērsraga pagasta “Lāčplēšos”.
Sākoties pirmajai komunistiskajai okupācijai, 1940. gadā apcietināts. 1941. gada 10. martā Baltijas Sevišķā kara apgabala kara tribunāls piesprieda Telšovu uz 8 gadu ieslodzījumu koncentrācijas nometnē, pamatojoties uz Krievijas Kriminālkodeksa 58. panta 10. un 13. daļu par “pretpadomju propagandu” un par “aktīvu cīņu pret strādnieku šķiru”. Atbrīvots 1956. gada 19. aprīlī. Pēc atgriešanās Latvijā dzīvojis savās mājās.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 517.-518.
lpp.; Mērsraga Avīze, Nr. 11 (20), 14.11.2002.; cemety.lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru