Atrodas Liepājas Centrālkapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Voldemārs Gurckis. Pie kapa uzstādīta neregulāras formas melna granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts:
Gurckis
Paulīne
1901.23.02. – 1964.24.01.
Voldemārs
1897.17.07. – 1971.27.10.
Pirms V. Gurcka vārda iekalts Lāčplēša Kara ordeņa atveidojums.
Vēsturiska atkāpe. Voldemārs Gurckis dzimis 1897. gada 15. jūlijā Balvu pagasta “Briežavās” lauksaimnieka ģimenē.
Pirmā pasaules kara laikā no 1916. gada maija dienējis Rezerves latviešu strēlnieku bataljonā, pēc tam 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā, kurā palicis līdz 1918. gada martam. Dažus mēnešus bijis Sarkanajā armijā.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada maijā, Latgales partizānu pulka sastāvā piedalījies visās Latgales atbrīvošanas kaujās, 1920. gada martā pie Rečinavas ievainots. 1920. gadā paaugstināts par seržantu, bijis vada komandieris.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 4. februārī Latgalē pie Stāšu sādžas aiz Augšpils Gurckis “zem spēcīgas ienaidnieka ložmetēja uguns pirmais devās uzbrukumā, aizraudams sev līdzi visu vadu, un palika ierindā līdz galīgai uzvarai, kaut arī bija ievainots”.
Atvaļināts 1921. gada 5. maijā. Zemkopis tēva mājās. Piedalījies aizsargu organizācijas darbībā.
Otrā pasaules kara beigās bijis 19. Abrenes aizsargu pulka Balvu nodaļas vada seržants.
Avots: Lāčplēša Kara ordeņa
kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 182.
lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru