Atrodas Mērsraga Vecajos kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Bebrišs. 2020. gada 31. oktobrī viņa tuvinieki uz kapa uzstādīja kokā darinātu piemiņas zīmi. Par tās paraugu ņemtas tautiskā stilā veidotās piemiņas zīmes, kas savulaik tika uzstādītas Vidrižos Limbažu pilsētas un iecirkņa komandantam jūras virsleitnantam, LKOK Vilim Gelbem un diviem viņa komandas karavīriem (sk.).
Piemiņas zīmes izgatavošanu organizēja Pētera Bebriša mazdēls Juris Bebrišs. Pašu piemiņas zīmi darinājis uzņēmums “Pakāpiens Plus”, bet uz tās esošo Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumu un uzrakstu nodrošinājis uzņēmums “I&L Reklāmdruka”. Uz piemiņas zīmes lasāms sekojošs teksts:
Lāčplēša
Kara ordeņa kavalieris,
kapteinis
Pēteris
Bebrišs
1892 – 1981
Vēsturiska atkāpe. Pēteris Bebrišs dzimis 1892. gada 21. janvārī toreizējā Izabelinas (tagad Skaistas) pagasta Bebrišu sādžā. Kā eksternis nolicis tautskolotāja eksāmenu Pēterburgas izglītības apgabalā, bet 1911. gadā arī kā eksternis beidzis 1. Pēterhofas praporščiku skolu.
Pirmā pasaules kara priekšvakarā, 1914. gada jūlijā, brīvprātīgi iestājies Krievijas armijā, dienējis 316. kājnieku družīnā, bet no 1915. gada jūlija – 436. Novaladožskas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret vāciešiem, sasniedzis poručika pakāpi. 1917. gada 10. martā pārcelts uz 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulku, paaugstināts par štabskapitānu. Pulku atstājis 1917. gada 6. decembrī.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1917. gada 20. augustā Mazās Juglas rajonā “vāciešu uzbrukuma aizkavēšanas nolūkā Bebrišs ar savu rotu ieņēma augstieni pie Bojārkroga un, neskatoties uz vairākkārtējiem pretinieka triecieniem un kaujā gūto smago kontūziju, noturēja augstieni 19 stundas, atkāpdamies tikai tad, kad ienaidnieks jau bija ielauzies rotas aizmugurē, tā lielā mērā sekmēdams visa pulka izvairīšanos no pilnīga ielenkuma un sagrāves”.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1921. gada 28. septembrī. Vada komandieris 8. Daugavpils kājnieku pulka instruktoru rotā, no 1922. gada februāra rotas komandieris. 1923. gadā beidzis virsnieku kursus. 1935. gada decembrī pārcelts uz 10. Aizputes kājnieku pulku. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru, Viestura ordeņa IV šķiru un Aizsargu Nopelnu krustu. No 1939. gada oktobra līdz 1940. gada 8. augustam dienējis Robežsargu brigādes 5. Krāslavas bataljonā. Miris 1981. gada martā.
Precizēts: 14.09.2022.
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 64. lpp.; Auseklis, 11.11.2020.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru