Vecpils pagasta Stroķu kapos simbolisks LKOK Andreja Baumaņa apbedījums

Atrodas Vecpils pagasta Stroķu kapos. 

Dzimtas kapavietā blakus sievas un meitas apbedījumiem uzstādīta piemiņas plāksne PSRS koncentrācijas nometnē noslepkavotajam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Andrejam Baumanim. 

Vēsturiska atkāpe. Andrejs Baumanis dzimis 1886. gada 1. aprīlī toreizējā Apriķu pagastā. Izglītojies Aizputes pilsētas skolā. Zemkopis. 

1907. gadā iesaukts Krievijas armijā un līdz 1910. gadam dienējis 22. Nižegorodas kājnieku pulkā, sasniedzis vecākā apakšvirsnieka pakāpi. Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1914. gadā iesaukts atkārtoti, dienējis 143. Dorogobužas kājnieku pulkā un 165. Luckas kājnieku pulkā kā izlūku vada komandieris. Piedalījies kaujās Kauņas cietoksnī un pie Baranovičiem. Apbalvots ar Jura krustu. 1916. gadā kritis vācu gūstā, no tā atgriezies Latvijā 1918. g. novembra beigās. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 21. janvārī, 24. martā paaugstināts par virsseržantu, Latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona (vēlāk Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes) Cēsu rotas (vēlāk bataljona) sastāvā piedalījies Kurzemes un Rīgas atbrīvošanā no lieliniekiem. Pēc tam piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 22. maijā pie Asariem Baumanis “nodaļas priekšgalā piekļuva ienaidnieka drāšu aizžogiem un spēcīgā ugunī pirmais šķērsoja tos, tā atvieglodams pretinieka nocietinājumu ieņemšanu un visas Rīgas Jūrmalas atbrīvošanu”. 

1919. gada augustā iedalīts 2. Ventspils kājnieku pulkā vada komandiera amatā. 1920. gada 1. janvārī paaugstināts par leitnantu. 1921. gadā beidzis virsnieku kursus. 1924. gadā paaugstināts par virsleitnantu. 1932. gada aprīlī atvaļināts. Piešķirta jaunsaimniecība Vecpils pagastā. Militārās apmācības skolotājs vietējā pamatskolā, 15. Liepājas aizsargu pulka 3. rotas komandieris. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru. 

Pēc komunistiskās okupācijas 1941. gada 14. jūnijā deportēts uz PSRS teritoriju un ieslodzīts vienā no Kirovas apgabala koncentrācijas nometnēm – Vjatlagā, kur 1942. gada 27. februārī miris. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 62. lpp.; liepajniekiem.lv, 06.02.2008.; ReKurZeme.lv, 13.11.2018.; Durbes Novada Vēstis, Nr. 45, 02.11.2018.