Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Nikolaja Ābeltiņa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris pulkvedis Nikolajs Ābeltiņš. Uz kapa uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā zem 11. Dobeles kājnieku pulka krūžu nozīmes atveidojuma iekalts teksts: 

TĒVS
NIKOLAJS ĀBELTIŅŠ
1897 – 1966
DĒLS
1926 – 1991 

Vēsturiska atkāpe. Nikolajs Ābeltiņš dzimis 1897. gada 23. augustā toreizējā Ļaudonas-Odzienas pagastā, Odzienas muižā, amatnieka ģimenē. Mācījies Rīgas garīgajā seminārā. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, 1915. gadā iesaukts Krievijas armijā, iestājies Viļņas karaskolā, taču slimības dēļ pēc trim nedēļām atvaļināts. 1915. gada oktobrī atkārtoti iestājies karaskolā, kuru beidzis nākamā gada janvārī, iegūstot praporščika pakāpi. Nosūtīts uz 232. rezerves bataljonu, vēlāk dienējis 70. rezerves bataljonā, bet no 1916. gada –275. Ļebedinskas kājnieku pulkā. 1916. gada decembrī paaugstināts par podporučiku un nākamā gada martā iecelts par izlūku komandas priekšnieku. Oktobrī paaugstināts par poručiku un jau tajā pašā mēnesī piešķirta štābkapteiņa pakāpe. 1917. gada novembrī pulku atstājis. Par piedalīšanos Pirmā pasaules kara kaujās apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru, Vladimira ordeņa IV šķiru un Jura ordeņa IV šķiru. 

1919. gada martā mobilizēts sarkanajā armijā, iecelts par 9. padomju latviešu strēlnieku pulka rotas komandieri, bet 1919. gada aprīlī – par bataljona komandieri. 30. aprīlī kaujā pie Ērģemes ievainots un evakuēts uz Rīgu. 22. maijā, kad lielinieki tika padzīti no Rīgas, dezertējis un palicis pretlieliniecisko spēku atbrīvotajā galvaspilsētā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 1. jūnijā kapteiņa pakāpē, dienējis Liepājas Jaunformējamajos spēkos, vēlāk – Liepājas karaskolā. Laikā no 9. līdz 20. novembrim Liepājas aizstāvēšanas kaujās pret bermontiešiem komandējis savienoto Valmieras bataljonu. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. novembrī pie Liepājas, “kad bermontieši bija ielauzušies mūsu pozīcijās, Ābeltiņš vadīja rezerves spēkus pretuzbrukumā un izsita ienaidniekus no Redāna forta, pēc tam atkaroja jūrmalu, palīdzēja ieņemt Ziemeļu un Vidus fortus; sakārtoja frontes līnijā esošās daļas no Dienvidu līdz Vidus fortiem jauna uzbrukuma atsišanai”. 

1919. gada novembrī iecelts par 10. Aizputes kājnieku pulka bataljona komandieri. 1924. gadā beidzis vecāko virsnieku kursus un paaugstināts par pulkvežleitnantu. Nākamajā gadā iecelts par Daugavpils komandantu, bet 1926. gadā – par 11. Dobeles kājnieku pulka bataljona komandieri, vēlāk bijis pulka saimniecības priekšnieks. 1929. gadā beidzis virsnieku kursus un 1935. gadā iecelts par 1. Liepājas kājnieku pulka komandiera palīgu, bet 1938. gadā beidzis pulka komandiera kursus. 1939. gadā paaugstināts par pulkvedi un iecelts par 11. Dobeles kājnieku pulka komandieri. 

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III un IV šķiru, Viestura ordeņa III šķiru un Aizsargu Nopelnu krustu. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai un Latvijas armijas likvidācijai, 1940. gada septembrī ieskaitīts 24. teritoriālā korpusa 181. strēlnieku divīzijā un iecelts par 295. strēlnieku pulka komandieri. 1941. gada pavasarī pulks pārdislocēts no Kuldīgas uz Alūksni, kur 14. jūnijā Ābeltiņš apcietināts, izvests uz PSRS teritoriju un ieslodzīts koncentrācijas nometnē Noriļskā. 1943. gadā 15. jūnijā PSRS Iekšlietu tautas komisariāta (NKVD) sevišķā apspriede piesprieda Ābeltiņam 10 gadu ilgu ieslodzījumu par “pretpadomju propagandu”. 1954. gadā atbrīvots, dzīvojis izsūtījumā Krasnojarskas novada Ziemeļjeņisejskas rajonā. Latvijā atgriezies 1956. gadā. Dzīvojis Baldonē, miris 1966. gada 31. jūlijā.

Jāņa Adlera vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.).

Papildināts: 23.03.2024.

Avoti: Latvija un tās iedzīvotāji cīņā par savu valsti un pretestība okupāciju varām, 1918-1991: Piemiņas vietu ceļvedis pa Rīgu un Rīgas apkārtni. Rīga: Latvijas Okupācijas muzeja biedrība, 2017. 217. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 28. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 55.-56. lpp.