svētdiena, 2022. gada 17. aprīlis

Ēvelē piemiņas akmens nacionālajiem partizāniem

Atrodas pie Ēveles luterāņu baznīcas. 

Atklāts 1992. gada 4. oktobrī. Pieminekli darinājis Valmieras akmeņkalis Jānis Esterliņš. Rupji apstrādātā laukakmenī iekalts teksts: 

MANS ZELTS
IR MANA TAUTA…
 

CĪŅĀ PRET PADOMJU
OKUPANTIEM UN
KANGARIEM 1949.30.IV
KRITUŠAJIEM LATVIEŠU
PARTIZĀNIEM
BERNHARDAM ZARIŅAM
PAULIM POMMERAM
JĀNIM SKUJIŅAM
EDGARAM SPALVIŅAM
 

Piemiņas akmens uzstādīšana izmaksājusi vairāk nekā 10 000 Latvijas rubļu. Daļu no šiem izdevumiem segusi Valkas Cimzes biedrība. 

Vēsturiska atkāpe. 1949. gada 30. aprīlī, pamatojoties uz kāda ziņotāja sniegto informāciju, čekas karaspēks, ielenca netālu no Ēveles esošo partizānu bunkuru, kurā tobrīd uzturējās četri vīri. Aplenktie partizāni pieņēma kauju, kas ilga piecas stundas. Galu galā partizānu pozīcijas tika iznīcinātas ar mīnmetējiem. Visi četri partizāni kaujā krita, un vieta, kur tie apbedīti, pagaidām nav zināma. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 184.-185. lpp.; Pilsonis, Nr. 38, 29.09.1992.; Diena, Nr. 193, 14.10.1992.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru