Padures pagasta Ķūķu kapos lielinieku bandu 1945. gadā noslepkavotā pulkveža Kriša Ķūķa individuāls apbedījums

Atrodas Padures pagasta Ķūķu kapos pie Vindolu mājām. 

Apglabāts pulkvedis Krišs Ķūķis. Uz viņa kapa 1995. gada 18. februārī uzstādīta mākslinieka Imanta Lukaža simboliska krusta veidolā darināta koka piemiņas zīme ar tajā iestrādātu bronzas Lāčplēša Kara ordeņa atveidojumu, lai gan Ķūķis šādu apbalvojumu nav saņēmis. Zem tā piemiņas zīmē iegrebts teksts: 

LĀČPLĒŠA
ORDEŅA
KAVALIERIS 

PULKVEDIS 

KRIŠS
ĶŪĶIS 

1874 – 1945 

SARKANĀ
TERORA
UPURIS 

2020. gada jūnijā Ķūķa apbedījums tika apgānīts, izlaužot no piemiņas zīmes ordeņa atveidojumu, kas tika nolaupīts. Tomēr policijai nolaupīto piemiņas zīmes detaļu izdevās atrast jau pāris dienu laikā Kuldīgā. 

Vēsturiska atkāpe. Krišs Ķūķis dzimis 1874. gada 28. janvārī toreizējā Kuldīgas apriņķa Padures pagastā kalpa ģimenē. Pirmo izglītību guvis vietējā Padures pagastskolā, pēc tam beidzis Kuldīgas ministrijas skolu. 1895. gadā pēc tā sauktās ložu vilkšanas sistēmas iesaukts Krievijas armijā, dienējis 23. kājnieku pulkā, palicis virsdienestā un piecu gadu laikā paaugstināts līdz seržanta pakāpei. 1900. gadā iestājies Odesas kara skolā, kuru beidzis 1902. gadā podpraporščika pakāpē, nosūtīts uz 37. kājnieku pulku, bet tā paša gada oktobrī pārcelts uz 39. kājnieku pulku. 1902.gadā paaugstināts par podporučiku. 10. Sibīrijas strēlnieku pulka sastāvā kā rotas komandieris piedalījies Krievijas–Japānas karā. Pēc kara atgriezies 39. pulkā, kur no 1906. gada bijis ložmetēju komandas priekšnieks. 1906. gadā ieguvis poručika pakāpi, bet 1910. gadā paaugstināts par štābkapteini. Sākoties Pirmajam pasaules karam, jau 1914. gadā nosūtīts uz fronti. 1915. gadā paaugstināts par kapteini un iecelts par rotas komandieri. Jau tā paša gada novembrī ieguvis apakšpulkveža pakāpi, bet nākamajā gadā paaugstināts par pulkvedi. Vairākkārt ievainots. Apbalvots ar Svētā Jura ordeņa IV šķiru, Svētā Vladimira ordeņa IV šķiru, Svētā Staņislava ordeņa II un III šķiru, Svētās Annas ordeņa II, III un IV šķiru. 

1916. gada aprīlī, būdams smagi ievainots, kritis vācu gūstā. No gūsta atbrīvots 1918. gada beigās, nākamā gada jūlijā devies uz Angliju, bet oktobrī atgriezies Krievijā nolūkā iestāties Ziemeļrietumu armijā cīņai ar lieliniekiem. 

1919. gada decembrī atgriezies Latvijā un brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. 30. decembrī iecelts par 12. Bauskas kājnieku pulka komandieri, piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. 1920. gada novembrī kļuvis par Kurzemes divīzijas komandieri un Liepājas garnizona priekšnieku. Šajā amatā Ķūķis izpelnījās pretrunīgu vērtējumu, un kreisās aprindas viņam pārmeta jaukšanos politikā. Vislielāko kreiso neapmierinātību viņš izpelnījās, vairākkārt uzdodot garnizona karavīriem uzņemties streiklaužu lomu. 1924. gada februārī par jaukšanos politikā un pavēļu nepildīšanu no amata atstādināts un pārcelts un Kara ministrijas Padomi par tās loceklis. Martā Ķūķis pēc paša vēlēšanās no armijas atvaļinās un apmetas uz dzīvi savās mājās Padures pagasta “Vindolēs” (“Vindolās”), kur izveido zirgaudzētavu. 

Divdesmitajos gados bijis Latvju Nacionālā kluba virsaitis, 1925. gadā ievēlēts 2. Saeimā no Nacionālās apvienības saraksta, vēlāk no deputāta mandāta atteicies, turpinājis saimniekošanu savās mājās un politikā vairs aktīvi nav iesaistījies. Sarakstījis vairākas politiskas brošūras. 

Lai gan sākoties komunistiskajai okupācijai, Ķūķa saimniecību nacionalizē, viņu pašu lielinieku varas pirmā gada represijas neskar. Pēc lielinieku padzīšanas atkal atgriezies “Vindolēs”, no kurienes 1945. gada 18. februārī viņu aizveda lielinieku partizānu bandas “Sarkanā bulta” kaujinieki. Vēlāk Ķūķis tika atrasts mežā noslepkavots. 

Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa III šķiru. 

1995. gada 18. februārī piemiņas zīme uzstādīta arī Ventas pretējā krastā pie Dammēm K. Ķūķa nāves vietā (sk.). 

Papildināts: 22.04.2022. 

Avoti: Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 284. lpp.; Diena, Nr. 43, 20.02.1995.; Kušķis G. Pulkvedis Krišs Ķūķis (1874–1945). Tēvijas Sargs, Nr. 2, 2016. gada februāris, 30.-31. lpp.; Kurzemnieks, 03.07.2020.; LETA, 04.07.2020.