Raunas pagasta “Daiņkalnos” un “Graškalnos” piemiņas vietas Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupai

Atrodas Raunas pagasta kādreizējo Daiņkalnu un Graškalnu māju vietās (netālu no Brantu pagasta Mežviju mājām). 

Piemiņas vietu iekārtošana sākusies 2002. gadā kādreizējo Daiņkalnu un Graškalnu māju vietās. Zem šim mājām izbūvētajos bunkuros laikā no 1950. līdz 1952. gadam slēpās Dailoņa Breikša nacionālo partizānu grupa. Piemiņas vietu iekārtošanas iniciators bija gatartietis Jānis Lācis, “Daiņukalnos” savulaik kritušo trīs partizānu brālēns. 

Attiecīgi 2003. gada 16. aprīlī un 2004. gada 16. aprīlī “Daiņkalnos” un “Graškalnos” tika atklāti piemiņas krusti un plāksnes. 

Saskaņā ar arhitekta Zinta Butāna projektu 2016. gada rudenī “Daiņkalnos” tika uzsākta vērienīga piemiņas vietas rekonstrukcija, kas noslēdzās nākamā gada pavasarī. Cita starpā atrakta un nostiprināta kādreizējā bunkura vieta.

Foto: 2012. gada aprīlis pirms pirms piemiņas vietas rekonstrukcijas, autors nezināms,
Raunas muzeja digitālo fotogrāfiju kolekcija

Foto: 2016. gada vasara piemiņas vietas rekonstrukcijas laikā, autors nezināms,
Raunas muzeja digitālo fotogrāfiju kolekcija

Foto: 28.04.2022., Ieva Plētiena

Vēsturiska atkāpe. Dailoņa Breikša (“Edgara”) vadītā nacionālo partizānu grupa izveidota 1948. gadā un līdz pat 1950. gadam tā uzturējās Gatartas pagasta “Jaunvieslavēnos” pie saimnieka Kārļa Lāča. 1950. gadā D. Breikša partizānu grupu, kurā darbojās Dailoņa Breikša grupā darbojās Imants Lācis (“Andris”), viņa māsas Dzidra Līvija, Mirdza Lilija un Regīna, kā arī Jānis Zariņš (“Janka”), nodeva viņa paša brālis Laimonis, tāpēc tā bija spiesta pārvietoties. Pa vasarām partizāni dzīvoja mežos, bet ziemas pārlaida Raunas pagasta “Daiņkalnos” pie mežsarga Artūra Pērkona un blakus esošajos “Graškalnos” zem mājām ierīkotos bunkuros. 

1952. gada 16. aprīlī partizānu slēptuves tika atklātas pēc sniegā atstātajām pēdām un ielenktas. Nevienlīdzīgā kaujā ar lielinieku pārspēku gandrīz visi partizāni krita. Izdzīvoja vienīgi tobrīd 15 gadus vecā Regīna Lāce (vēlāk – Tīliba), kuru pārējie partizāni – divas viņas vecākās māsa un brālis – , kas bija patvērušies bunkurā zem Daiņkalnu mājām, no slēptuves izgrūduši, lai viņa izdzīvotu un vēlāk varētu pastāstīt par notikušo. 

Kaujā krita pats D. Breikšs, I. Lācis un M. Lāce. J. Zariņš, D. Lāce un mežsargs A. Pērkons nošāvās. 

Lai gan precīzu ziņu par lielinieku zaudējumiem nav, vietējie stāsta, ka “Daiņkalnos” partizāni četrus čekistus esot nošāvuši, bet septiņus smagi ievainojuši. 

Papildināts: 09.05.2022. 

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 173. lpp.; Treji Vārti, Nr. 211, 2004. gada jūlijs/augusts/septembris, 63.-64. lpp.; eDruva, 27.04.2017.; militaryheritagetourism.info/lv; Raunas muzeja vadītājas Ievas Plētienas sniegtā informācija.