Atrodas Cenu pagasta Jaunzemju kapos.
Kā liecina koka krusts, kas it kā esot uzstādīts pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, te apglabāts 1919. gada 17. novembrī pie Dīcu mājām kritušais 6. Rīgas kājnieku pulka kareivis un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Vinters, kā arī tā paša pulka kritušais karavīrs Jānis Ozoliņš.
Pie krusta piestiprinātajā metāla plāksnītē iegravēts teksts:
CĪŅĀS PRET BERMONTA KARASPĒKU
1919. GADA 17. NOVEMBRĪ KRITUŠIE
RĪGAS 6. KĀJNIEKU PULKA 3. ROTAS KARAVĪRI
KAPRĀLIS JĀNIS OZOLIŅŠ
KAREIVIS KĀRLIS VINTERS
Piezīme. Saskaņā ar Gotfrīda Mīlberga sastādīto Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru sarakstu (Pieminat viņus…) Jānis Ozoliņš bijis dižkareivja pakāpē un kritis 18. novembrī.
Apbedījums vismaz vēl 2018. gadā ticis kopts.
Tajā pašā laikā zināms, ka Ozolnieku pagasta aizsargu nodaļa, kas bija apzinājusi apkārtnē esošos Pirmajā pasaules karā un Latvijas Neatkarības karā kritušo karavīru apbedījumus, 1937. gada novembrī veica izklaidus apglabāto karavīru mirstīgo atlieku ekshumāciju.
Tiek uzskatīts, ka tostarp tikuši ekshumēti arī visi 16 6. Rīgas kājnieku pulka karavīri, kas bija krituši 1919. gada 17. un 18. novembra kaujās ar bermontiešiem Ozolnieku-Skuju skolas rajonā un no kuriem daļa iepriekš bija apglabāti brāļu kapos pie Skuju skolas (sk.). Viņu vidū tiek minēts arī J. Ozoliņš un K. Vinters.
28. novembrī ekshumētie trūdi sešos zārkos tika svinīgi pārapbedīti Cenu kapsētā jauniekārtotajā brāļu kapu nodalījumā (sk.).
Tomēr sākotnēji tā laika presē tika ziņots, ka iecerēts pārapbedīt 28 karavīru pīšļus, taču nezināmu iemeslu dēļ tikuši pārapbedīti tikai 23 kritušie. Iespējams, ka Jaunzemju kapos apbedītie ir starp tiem, kas nav pārapbedīti.
Tomēr Cenu kapsētā iekārtotajos brāļu kapos, kas tika sakopti un labiekārtoti 1989. gadā, jau pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tika uzstādīta informatīva zīme, kurā cita starpā norādīts, ka te apglabāts LKOK Kārlis Vinters.
Interesanti, ka LKOK biogrāfiskajā vārdnīcā savukārt teikts, ka K. Vinters esot apglabāts pie Skuju skolas.
Vēsturiska atkāpe. Kārlis Vinters dzimis 1897. gada 20. jūlijā toreizējā Ungurpils (tagad Alojas) pagastā zemkopja ģimenē. Beidzis draudzes skolu.
Pirmā pasaules kara laikā dienējis 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonā (vēlāk pulkā).
Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 2. jūlijā Mazsalacā. 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies daudzās kaujās.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 17. novembrī kareivis Vinters “kopā ar 10 brīvprātīgajiem uzbruka ienaidnieka nocietinājumiem Dīcu mājās pie Iecavas ķieģeļcepļa un pirmais ielauzās tajās, bet tad, lodes ķerts, krita varoņa nāvē; viņa biedri triecienā šīs mājas ieņēma”.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 126-128. lpp.; Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 563. lpp.; Pieminat viņus…: Latvijas atbrīvošanas cīņās kritušie, bez vēsts pazudušie un no ievainojumiem mirušie karavīri. 1918.–1920. Sast. Milbergs, G. (Skuju Frīdis), Rīga: Armijas virspavēlnieka Štāba Inspekcijas daļa, 1921. 37. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru