Apglabāti 1941. gada 28. jūnijā Viesītē pie Eķengrāves muižas kritušie trīs Saukas un Viesītes nacionālo partizānu grupu dalībnieki Kārlis Pelčers, Jānis Tresis un Rūdolfs Sipenieks.
1942. gada 26. jūnijā uz R. Sipenieka kapa uzstādīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: “Kaut nīktu viss, vēl nemirstību ir latvju tautai nolemts gūt.”
Piemiņas plāksni uzstādījuši bijušie Saukas partizāni.
Tajā pašā dienā tādas pašas piemiņas plāksnes viņi uzstādījuši arī diviem citiem partizāniem, kas 28. jūnijā krita pie Eķengrāves muižas, – Elkšņu pagasta Klauces kapos Kārlim Ziebergam (sk.) un Biržu kapos Mārtiņam Daužem (sk.).
K. Pelčeram un J. Tresim līdzīgas piemiņas plāksnes uzstādījusi Viesītes pagasta valde.
Vēsturiska atkāpe. Vēl pirms karadarbības sākuma starp nacistisko Vāciju un PSRS tūlīt pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijām Saukas pagastā sāka veidoties nacionālo partizānu grupa. 27. jūnija vakarā, saņemot pirmās ziņas par vācu armijas avangarda vienību parādīšanos tuvākajā apkārtnē, partizānu grupa sadalījās divās daļās un nākamā dienā viena daļa devās uz Sauku, bet otra – uz Viesīti. Kamēr grupa, kas devās uz Sauku, veiksmīgi pārņēma kontroli pār vietējām iestādēm un pat sagūstīja vairākus vietējos kolaboracionistus, kas vēl nebija paspējuši aizbēgt kopā ar atejošo PSRS karaspēku, grupai, kas devās uz Viesīti, neveicās tik raiti. Pati Viesīte tika ieņemta bez liekām grūtībām, un tur grupai pievienojās arī vietējie pilsoņi. Iekārtotajā pagaidu štābā neilgi pirms pusdienlaika atskanēja telefona zvans, un zvanītājs pavēstīja, ka Eķengrāves muižā esot krievu karavīri, kas vēloties padoties un nodot ieročus. Grupa partizānu automašīnā devās uz muižu, taču uzdūrās lielinieku slēpnim, un sekojošajā sadursmē krita vismaz pieci partizāni – Kārlis Ziebergs, Mārtiņš Dauže, Kārlis Pelčers, Jānis Tresis un Rūdolfs Sipenieks. (Laikraksts “Tēvija” 1941. gada 31. jūlijā ziņo, ka esot krituši trīs Saukas partizāni – Ziebergs, Dauže un Trese –, kā arī trīs “Viesītes arodskolas audzēkņi”). No kaujaslauka izdevies izkļūt tikai pie auto stūres bijušajam Aldiņam un Šķimelim, kas paspējis ielēkt spēkrata kabīnē, kamēr Aldiņš automobili strauji sagriezis, lai izkļūtu no apšaudes zonas. Kad abi izdzīvojušie partizāni atgriezās Viesītē, pilsētiņā jau ienāca pirmās vācu vienības, kas, uzzinājušas par notikušo, nekavējoties devās uz Eķengrāvi, kur vēl paspēja notver krievus, kas glābās bēgot, pametot piecus vai sešus kritušos.
Labots un papildināts: 22.04.2023.
Avoti: Tēvija, Nr. 27, 31.07.1941.; Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 25, 25.06.1942; Tēvija, Nr. 154, 08.07.1942.; Jēkabpils Vēstnesis, Nr. 30, 30.07.1942.; Latvijas Vēstnesis, Nr. 174/175, 12.06.1998.; Viesītes Novada Vēstis, Nr. 5 (202), 2020. gada jūnijs, 8.-9. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru