Atrodas
Jaunjelgavas pilsētas kapos. GPS 56.607992, 25.100498
Sākotnēji
pilsētas kapos apbedīti seši cīņās ar bermontiešiem pie Jaunjelgavas 1919. gada
6. novembrī kritušie Latvijas armijas karavīri. Lai gan virsleitnanta Andreja
Kampara mirstīgās atliekas tuvinieki jau 1920. gadā pārapbedīja Jaunsvirlaukas
Vimbu kapos (sk.), viņa vārds tomēr iekalts vēlāk uzstādītajā piemineklī.
Ir ziņas, ka arī Staņislavs Balulis patiesībā apbedīts Subates katoļu kapos
(sk.).
1926.
gada 18. novembrī brāļu kapos tika atklāts E. Kuraua akmeņkaltuvē pēc pašas
firmas meta darināts piemineklis. Pelēkā granīta stēlu rotā bronzas kalumi –
trīs zvaigznes un zobens ar lauru lapu vainagu. Pieminekļa priekšpuse ir
slīpēta, un tajā iekalts zeltā iekrāsots teksts:
BRĪVĪBAI DZIMU
PAR BRĪVĪBU KRITU,
LAI BRĪVĪBU BAUDA,
KAM LIKTENS TO LĒMIS
VAROŅU NĀVĒ PAR
LATVIJU
KRITUŠI 1919. G. NOVEMBRĪ
ANDREJS KAMPARS
TEODORS JESPERS
ANDREJS KRŪKLIS
ALEKSIS PĒTERSONS
ANTONS BALČUNAS
STAŅISLAVS BALULIS
Piemineklis
uzstādīts uz 1,5 metrus augsta mākslīga zemes uzbēruma un pie tā ved granīta
kāpnes. Tas celts par ziedojumos savāktiem līdzekļiem.
Komunistiskās
okupācijas laikā bronzas kalumi bija pazuduši, taču, sākoties Atmodai, tie
atrasti un atgriezušies sākotnējā vietā.
Papildināts 02.05.2021.
Avoti:
Lismanis, J.
1915-1920. Kauju un kritušo
karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu
piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 4., 76. lpp.; Likerts, V. Brīvības un kritušo
pieminekļi 1920.–1938. Rīga: Autora izdevums. 1938, 96.-97. lpp.; Latvis, Nr. 1537, 20.11.1926.; Staburags, 21.11.2017.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru