Atrodas
Otaņķu pagasta Baidzeles kapos.
Apbedīts Bruņinieka pakāpes Dzelzkrusta
kavalieris un bijušais Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzijas (latviešu Nr. 2) 44. (6.) pulka 13. rotas komandieris virsleitnants Andrejs
Freimanis. 1997. gada septembrī “Daugavas vanagu” Talsu nodaļa uz viņa kapa
uzstādīja melna granīta neregulāras formas piemiņas plāksni, kurā iekalts
teksts:
VIRSLEITNANTS
BRUŅINIEKU KRUSTA KAVALIERIS
ANDREJS ROBERTS
FREIMANIS
1914. 21. XII – 1994. 10. IX
LATVIEŠU LEĢIONA 19. DIV. 44. P. 13. R. KOMANDIERIS
LAI TĒVU TĒVU GARI
TEV SLAVAS DZIESMAS DZIED
Piemiņas
plāksnes labējā augšējā stūrī iekalts stilizēts Bruņinieka krusta atveidojums,
kurā kāškrusts aizstāts ar ozollapām, bet kreisajā apakšējā – Latviešu leģiona
formastērpa piedurknes uzšuves vairodziņa attēlojums.
Foto: 25.04.2019., Nīcas Senlietu krātuves arhīvs
Vēsturiska
atkāpe. Andrejs Roberts Freimanis dzimis 1914. gada 21. decembrī toreizējā
Liepājas apriņķa Grobiņas pagasta “Riežnieku” mājās. Mācījies Liepājas Rūdolfa
Blaumaņa pamatskolā, pēc tam Liepājas komercskolā. Pēc skolas beigšanas
strādājis A/S "Turība" Liepājas filiālē par pārdevēju, vēlāk par
noliktavas pārzini. “Turības” kursos iegūst grāmatveža-veikalveža diplomu.
1936.
gadā iesaukts Latvijas armijā un ieskaitīts 2. Ventspils kājnieku pulkā, kur
beidzis instruktoru rotu, bet pēc tam nosūtīts uz virsnieku vietnieku kursiem
Daugavpilī. Pēc obligātā karadienesta atgriezies darbā "Turībā", kur
centrālajā bāzē Rīgā pildījis preču sadales nodaļas vadītāja pienākumus. 1940.
gadā beidzis rezerves virsnieku kursus un 30. aprīlī paaugstināts rezerves
leitnanta dienesta pakāpē. Pēc kursu pabeigšanas atsācis darbu “Turībā”, ko
turpinājis gan pirmās komunistiskās okupācijas gadā gan arī nacistiskās
okupācijas pirmajos gados.
1943.
gada aprīlī iesaukts latviešu leģionā un pēc dažu mēnešu apmācībām Bolderājā un
Cekulē nosūtīts uz Volhovas fronti, kur ieskaitīts Latviešu SS brīvprātīgo
brigādes 39.pulka 13.rotā un iecelts par vada komandieri. Šis vienības sastāvā
Freimanis piedalās tā dēvētajās Alkazara kaujās. No Volhovas nosūtīts uz trīs
mēnešus ilgiem kara saimniecības kursiem Zamoscā nacistu okupētajā Polijā. Pēc
kursu beigšanas atgriezies Rīgā un iecelts par jaunformējamā 44.pulka II
bataljona komandiera kapteiņa Arnolda Vilka adjutantu. 1944. gada martā pulku
iesaista kaujās pie Veļikajas. Par cīņām pie augstienes 93,4 Freimanis tiek
apbalvots ar II šķiras Dzelzkrustu.
Kad
kaujās krīt 13. jeb tā dēvētās smagās rotas komandieris leitnants Skurbe,
Freimani ieceļ viņa vietā, un šajā amatā viņš paliek līdz kara beigām. Seko
atkāpšanās caur Opočku uz Latviju un kaujas pie Lubānas, Madonas, Ērgļiem un
Mores, par ko Freimanis tiek apbalvots ar I šķiras Dzelzskrustu un paaugstināts
virsleitnanta pakāpē. 11. oktobra naktī Freimanis ar rotu atkāpjas uz Kurzemi.
Seko kaujas Kurzemē, un 5. maijā 19.divīzijas štābs telefoniski informē
Freimani, ka viņš apbalvots ar Bruņinieka pakāpes Dzelzkrustu, taču nedz
ordeni, nedz tā apliecību līdz kapitulācijai viņš vairs nepaspēj saņemt.
Rakstisku apliecinājumu par apbalvojumu ar “Daugavas vanagu” centrālās valdes
starpniecību viņš saņem tika jau Atmodas laikā, bet pašu ordeni - 1993. gada
16. martā leģionāru piemiņas dienas svinīgajā aktā Rīgas Tehniskās
universitātes aulā.
Kad
8. maijā tiek saņemta pavēle par kapitulāciju, 13.rota atrodas Variebas
apkārtnē. Freimanis nonāk padomju gūstā un tiek aizsūtīts uz karagūstekņu
nometni Sovetskaja Garaņā, kas atrodas pie Klusā okeāna Krievijas Piejūras
apgabalā. Tomēr jau 1946. gadā viņš tiek atbrīvots un novembrī atgriežas
Latvijā, kur strādā par ekonomistu. Aiziedams pensijā, 1983. gadā viņš pārceļas
uz Lutriņiem Saldus rajonā, kur nodzīvo līdz savai nāvei 1994. gadā.
Papildināts:
30.10.2019.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru