Atrodas
Valmieras Valsts ģimnāzijas aktu zālē. GPS 57.532592, 25.408588
Atklāta 1930.
gada 29. maijā. Plāksnes uzstādīšanu organizējusi Valsts Valmieras vidusskolas
Abiturientu biedrība. Baltā marmora plāksnē iekalts teksts:
TO DARĪJU ES
KO DARĪSI TU?
LATVIJAS ATBRĪ-
VOŠANAS CĪŅĀS
1919. GADĀ KRITUŠIE
VALMIERAS VIDUS-
SKOLAS AUDZĒKŅI
AKMENTIŅŠ ALEKSANDRS
BARONS KĀRLIS
BEDRĪTIS JĀNIS
KRIEVIŅŠ EDGARS
SALNĪTIS EDUARDS
UNGURS PĒTERIS
ZUZE JĀNIS
VALSTS VALMIERAS
VIDUSSKOLAS
ABITURIENTU
BIEDRĪBA.
Komunistiskās
okupācijas laikā plāksne iznīcināta. Sākoties Atmodai, atbilstoši vecās
izmēriem izgatavota jauna, pelēka granīta piemiņas plāksne, kas atklāta 1989.
gada 18. novembrī. Līdzekļus jaunās piemiņas plāksnes izgatavošanai saziedojusi
energoceltniecības uzņēmuma LATESA Valmieras pārvietojamās mehanizētās kolonnas
(PMK) Tautas frontes grupa.
Informācija
par plāksnē minētajiem kritušajiem:
Aleksandrs Akmentiņš
- Kara skolas kadets, 1919. gada 8. oktobrī kritis bermontiešu gūstā un
noslepkavots. Viņa vārds tomēr nav starp tiem, kas iekalti Kara skolas
kritušajiem kadetiem veltītajā piemineklī pie Vareļu mājām (sk.);
Kārlis Barons
– LKOK, Atsevišķās Studentu rotas leitnants, kritis kaujā pret lieliniekiem
1919. gada 22. martā pie Kalnciema;
Jānis Alfreds Bedrītis – Dažviet
minēts kā 2 (5.) Cēsu kājnieku pulka 8. (Skolnieku) rotas kareivis, kritis
kaujā ar landesvēru 1919. gada 6. jūnijā pie Cēsu mācītājmuižas, apglabāts
Nītaures brāļu kapos (sk.). Patiesībā vēl pirms oficiālās iekļaušanas Skolnieku
rotā nosūtīts uz Cēsu pulka sakaru komandu. Pieminēts arī piemiņas plāksnē
kritušajiem draudzes locekļiem Dikļu luterāņu baznīcā (sk.);
Edgars
Krieviņš – LKOK, 2 (5.) Cēsu kājnieku pulka 8. (Skolnieku) rotas kareivis, ievainots
kaujā ar landesvēru 1919. gada 6. jūnijā pie Cēsīm un nākamajā sienā miris Cēsu
slimnīcā, apglabāts Valmieras pilsētas kapos (sk.). Tiek
uzskatīts par pirmo Skolnieku rotas kritušo;
Eduards
Salnītis – 2 (5.) Cēsu kājnieku pulka 8. (Skolnieku) rotas kareivis, bez vēsts
pazudis 1919. gada 14. oktobrī kaujā pie Jumpravas un Rudzu muižas;
Pēteris Ungurs – sākotnēji 2 (5.) Cēsu
kājnieku pulka 8. (Skolnieku) rotas kareivis, kritis 1919. gada 15. oktobrī pie
Rudzu muižas;
Jānis Zuze –
Liepājas kara skolas dižkareivis, kritis kaujā ar bermontiešiem 1919. gada 16.
oktobrī pie Katlakalna.
Papildināts: 04.06.2021.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru
piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas
vietas. Rīga: NIMS, 1999. 48., 354.-355. lpp.; No
zobena saule lēca: Atmiņu un dokumentu krājums par Cēsu pulka Skolnieku
rotu 1919. gadā. Sast. Pumpuriņš, T. Cēsis: Cēsu muzeju apvienība, 1994. 67.
lpp.; Pildiņš, K. Cēsu Skolnieku rotas karavīru gaitas un liecības par tām Latvijas
Kara muzejā. Latvijas Kara muzeja gadagrāmata. XVII sēj., Rīga: Latvijas Kara muzejs,
2016. 83.-99. lpp.; Liesma, Nr. 77, 19.05.1989.; Liesma, Nr. 179, 15.11.1989.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru