Atrodas Valmierā pilsētas kapos.
GPS 57.534222, 25.410926
Apbedīts 2. (5.) Cēsu kājnieku
pulka 8. (Skolnieku) rotas kareivis un Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Edgars
Krieviņš, kas 1919. gada 7. jūnijā Cēsu slimnīcā miris no iepriekšējā dienā
gūtā ievainojuma. Ģimenes kapos uzstādīta kopēja granīta piemiņas plāksne (100
x 112 x 7,5 cm). Tās priekšā pieslieta mazāka individuāla granīta piemiņas
plāksnīte, kas uzstādīta 1930. gada 29. maijā un kurā zem LKO atveidojuma iekalts
teksts:
L.K.O.K.
KAREIVIS
EDGARS
KRIEVIŅŠ
1899.18.05.
– 1919.06.06.
Foto: 06.06.2023., karaviru.kapi
Vēsturiska atkāpe. Edgars Juliuss
Krieviņš dzimis 1899. gada 18. maijā tagadējā Stalbes pagastā Sprēstiņu muižas
Kuņņu (Bāliņa) krogā tirgotāja ģimenē. Mācījies Valmieras reālskolā.
Latvijas armijā iestājies
brīvprātīgi 1919. gada 31. maijā. Kā vēlāk atminējās 2. (5.) Cēsu kājnieku
pulka kareivis Augusts Galdiņš, kas Valmieras vecajā pasta kantorī tolaik
reģistrēja brīvprātīgos, aiz Valmieras reālskolas fiziskās audzināšanas
skolotāja Alfrēda Lukstiņa viņš kā pirmos sarakstā ierakstījis brāļus Juri un
Edgaru Krieviņus.
Pavēlē par Edgara Krieviņa
apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 6. jūnijā pie Cēsīm,
“kad Skolnieku rotā zem stipras ienaidnieka uguns izcēlās apjukums, K. apturēja
bēgošos, pirmais metās cīņā un aizrāva citus sev līdzi; ienaidnieka uzbrukums
tika atsists un mūsējiem izdevās uz laiku noturēt Cēsis”.
Kādreizējais Cēsu pulka komandiera
palīgs kapteinis Kārlis Pencis vēlāk par šo kaujas epizodi atcerējās: “Kad
vācieši bija ieņēmuši Mācītājmuižu un no turienes, pabalstīti ar (..) ložmetēju
un bumbmetēju uguni, lauzās uz Cēsīm, lai atgrieztu atkāpšanās ceļu pulka labam
spārnam, es atdevu rīkojumu pēdējai rezervei – 8. Skolnieku rotai – apturēt
vāciešu uzbrukumu no Mācītājmuižas, ieņemot augstumus, kas starp ceļu
Mācītājmuiža–Cēsis un Katrīnmuiža–Cēsis. Kad apmēram pēc ½–1 stundas pēc
augšminētā rīkojuma atdošanas izgāju uz Mācītājmuižas virzienu personīgi
pārliecināties par rīkojuma izpildīšanu (..), tad atradu, ka 8. Skolnieku rota
stipras ienaidnieka uguns dēļ savu uzdevumu nebija izpildījusi un bija
izvirzījusies tikai uz pilsētas dienvidmalu, kur savienojas ceļi, vedoši no
Mācītājmuižas un Katrīnmuižas. Atkārtoju, visai rotai dzirdot, savu doto
rīkojumu – ieņemt augstumus un personīgi parādīju, kādus augstumus. Pagāja
dažas minūtes, bet tā kā rotas gara stāvoklis bija stipri apspiests, satricināts
no stiprās ienaidnieku uguns, tad arī neviens nevirzījās uz priekšu ieņemt
norādītos augstumus, kamēr uz priekšu neizskrēja kareivis Krieviņš ar 2–3
citiem kareivjiem un neieņēma norādītos augstumus. Pēc tam, kad kar. Krieviņš
bija sasniedzis norādītos augstumus, viņa priekšzīmei sekoja arī pārējie
kareivji, ieņēma augstumus un, atklājot uguni pret vāciešiem, apturēja viņu
uzbrukumu uz pilsētu.”
Savukārt cits notikumu
aculiecinieks – toreizējais rotas dižkareivis, virsseržanta vietas izpildītājs
Alfrēds Lukstiņš – par šo epizodi rakstīja: “Kad 8. Skolnieku rota saņēma
rīkojumu ieņemt kaujas līniju starp ceļiem un Katrīnas un Mācītājmuižām, tad
pēc izlūku kareivju-skolnieku atgriešanās rotas komandieris virsl. Grīns agrā
rītā deva rīkojumu izstiepties ķēdē un ieņemt līniju. Kā pirmais ķēdes
priekšgalā atradās kareivis Krieviņš. Caur savu drosmi aizraudams citus līdzi,
viņš pirmais sasniedza nodomāto līniju uz kalna muguras. Visu kaujas laiku
kareivis Krieviņš bija citiem par priekšzīmi un tikai ap plkst. 8–9 rītā
kareivis Krieviņš tika smagi ievainots vēderā, kāpēc bija jānogādā uz
slimnīcu.”
Papildināts: 19.09.2019.
Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru
piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas
vietas. Rīga: NIMS, 1999. 351. lpp.; Lāčplēša Kara
ordeņa kavalieri: Biogrāfiska
vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 266. lpp.; Ltavis, Nr. 2580,
31.05.1930.; Cepurīte, D. Pirmais kritušais Skolnieku rotā. Liesma, 12.06.2019.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru