trešdiena, 2019. gada 3. jūlijs

Balvu katoļu kapos piemiņas akmens nacionālo partizānu komandierim Jānim Liepacim



Atrodas Balvu katoļu kapos.

Atklāts 2000. gada 18. novembrī. Pie neregulāras formas granīta kapakmens plāksnes piestiprinātajā paralelograma formā veidotajā mazākajā granīta plāksnē iekalts teksts:

MĀLUPES–VĪKSNAS
NACIONĀLO PARTIZĀNU
GRUPAS VADĪTĀJS
JĀNIS LIEPACIS
“KAPTEINIS SKUJA”
1915.–1953.

Vēsturiska atkāpe. Jānis Liepacis (“Kapteinis Skuja”) vadīja nacionālo partizānu grupu, kas darbojās apvidū pie Balvu un Alūksnes novadu robežas. Liepacis skaitījās arī Latviešu Nacionālo partizānu apvienības (LNPA) Alūksnes sektora komandieris. Viena no grupas slavenākajām operācijām bija Mālupes pagasta centra ieņemšana 1945. gada 15. jūnijā, kad partizāni virs miesta uzvilka sarkanbaltsarkano karogu. Visaktīvāko darbību grupa izvērsa 1945. un 1946. gadā. Šajā laikā lielākā daļa grupas locekļu krita, nonāca gūstā vai legalizējās. Grupa tika gandrīz pilnībā iznīcināta pēc kāda tās locekļa aresta. Sagūstītais partizāns neizturēja pratināšanas un nodeva pārējos. 1953. gada vasarā mežā bija palicis tikai pats Liepacis un Vilma Augstkalne. Okupācijas varasiestādēm izdevās savervēt Liepača paziņu Arvīdu Radziņu, kurš ar čekas izsniegto ieroci 1953. gada 8. augustā savās mājās Liepaci nošāva. Kā Liepača nāves datums minēts arī 22. augusts. Pēc grupas vadītāja nāves Augstkalne padevās pati.

Avoti: Nezināmais karš: Latviešu nacionālo partizānu cīņas pret padomju okupantiem 1944-1956. Otrais papildinātais izdevums. Red.: Apine, L.; Kiršteins, A. [Rīga]: Domas spēks, [2012]. 61., 131., 133.lpp.; Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību: Brīvības cīņu pieminekļi. Rīga: Apgāds Mantojums. 2008. 144. lpp.; Vaduguns, Nr. 48, 26.06.2010.