otrdiena, 2019. gada 18. jūnijs

Raunas kapos LKOK Pētera Sautiņa individuāls apbedījums

Atrodas Raunas kapos. GPS 57.350229, 25.615246

Dzimtas kapos apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Sautiņš. Uz kapa tuvinieku uzstādīta neregulāras formas granīta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

EMMA            PĒTERIS
1895 – 1971    1891 – 1968
SAUTIŅI
 

TAVS DARBS BIJA TAVS GODS


Foto: 01.09.2021., Ieva Plētiena

Nekādas norādes, ka apglabātais bijis LKOK pie kapa nav.

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Sautiņš dzimis 1891. gada 2. maijā Veselavas pagastā, apguvis kalēja amatu.


Krievijas armijā iesaukts 1912. gadā un ieskaitīts 18. Sibīrijas strēlnieku pulkā, kura sastāvā, sākoties Pirmajam pasaules karam nonācis frontē. 1916. gadā pārcelts uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulku. Apbalvots ar Jura krusta II, III un IV šķiru. Paaugstināts apakšvirsnieka pakāpē.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1916. gada naktī uz 21. jūniju pie Ķekavas, “kad mūsu karaspēks ienaidnieka spiediena dēļ sāka atkāpties, S. ar 2 vadiem palika pozīcijās un turpināja vāciešu apšaudi, dodams mūsējiem laiku nostiprināties jaunās pozīcijās”, Savukārt naktī uz 4. jūliju Sautiņš “likvidēja ienaidnieka artilērijas novērotāju, vācu uzbrukuma laikā sapulcēja drosmīgākos strēln. un pretuzbrukumā ienaidnieku atsita”, bet 23. decembrī pie Ložmetējkalna kā rotas komandiera vietas izpildītājs “iekaroja un noturēja vāciešu pozīcijas, līdz tika smagi ievainots”.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 18. jūnijā un dienējis Nītaures, Siguldas, Bornes un Borovkas komandantūrās.

Atvaļināts 1920. gada 23. Decembrī, kļuvis par lauksaimnieku un kalēju Baižkalna pagasta Sautiņos.

Pēc Otrā pasaules kara strādājis kolhozā, mūža nogalē pensionārs. Miris 1968. gada 1. augustā Cēsīs.

Papildināts: 30.09.2021.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 464. lpp.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru