piektdiena, 2024. gada 21. jūnijs

Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Vernera Blūma individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Verners Blūms. Pie kapa uzstādīta iesarkanā granītā darināta taisnstūra formas piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

BLŪMS
VERNERS                             ANNA
1896.1.X – 1952.11.12           1900.5.VII – 1976.20.III
 

Nekādas norādes uz Vernera Blūma apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav, tomēr viņa vārds iegravēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). 

Vēsturiska atkāpe. Verners Blūms dzimis 1896. gada 1. oktobrī Dzelzavas pagastā. 

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, piedalījies kaujās, apbalvots ar Jura krusta III un IV šķiru. Paaugstināts par virsnieku, par kauju nopelniem apbalvots arī ar Staņislava ordeņa II un III šķiru un Annas ordeņa III un IV šķiru. Armiju atstājis 1918. gada martā. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada maijā, iedalīts 1. partizānu pulkā, piedalījies daudzās kaujās. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 2. decembrī Lietuvā pie Dobiķienes muižas virsleitnants Blūms “kā eskadrona komandieris pēc paša ierosmes devās izlūkos ienaidnieka aizmugurē, tika ielenkts un smagi ievainots krūtīs, taču izlauzās līdz savējiem”. 

Atvaļināts 1920. gada 13. augustā kā kara invalīds. Notāra palīgs notāra Līvena kantorī Rīgā. 1934. gadā pašmācības ceļā ieguvis notāra diplomu un strādājis savā arodā Talsos. 1935. gadā pārcelts uz Rīgu, strādājis par notāru līdz 1940. gada rudenim, kad no darba atlaists. 

1941. g. 11. martā, glābdamies no komunistiskā okupācijas režīma represijām, kopā ar ģimeni repatriējies uz Vāciju. Nacistiskās okupācijas laikā atgriezies Latvijā, notārs Rīgā. 1944. gadā kopā ar ģimeni izceļojis uz Vāciju, dzīvojis Pomerānijā. 1946. gadā PSRS okupācijas iestādes piespiedušas Blūmu atgriezties okupētajā Latvijā. Dzīvojis Ķemeros, sanatorijas noliktavas pārzinis, vēlāk līdz mūža beigām – grāmatvedis. Miris 1952. gada 11. decembrī Ķemeros. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 86. lpp.; Cemety.lv.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru