Rīgas Otrajos Meža kapos LKOK Pētera Bokaldera individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Otrajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Pēteris Bokalders. Pie kapa uzstādīta taisnstūra formas piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

PĒTERIS PĒTERA D.
BOKALDERS
PLKV-LTN.
1896.G.4.II – 1954.G.18.VI 

TO, AR KO TEVI MĒS ZAUDĒJUŠI,
SIRDS MŪŽAM NEAIZMIRSĪS 

Nekādas norādes uz Pētera Bokaldera apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni nav, tomēr viņa vārds iegravēts vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.). Viņš pieminēts arī vieno no stēlām, kas uzstādītas Valkā ar novadu saistītajiem LKOK (sk.). 

Vēsturiska atkāpe. Pēteris Bokalders dzimis 1896. gada 4. februārī Cēsu apriņķa Kārļu pagastā zemkopja ģimenē. Beidzis Cēsu pilsētas skolu. 

Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada augustā mobilizēts Krievijas armijā, dienējis 6. sapieru rezerves bataljonā Petrogradā. 1916. gada 21. oktobrī beidzis Gatčinas praporščiku skolu, iegūstot praporščika pakāpi, nosūtīts uz Latviešu strēlnieku rezerves bataljonu (vēlāk pulku), ieskaitīts tā sastāvā kā jaunākais virsnieks 2. rotā. 30. decembrī pārcelts uz 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulku, kā jaunākais virsnieks ieskaitīts 3. rotā. Piedalījies 1917. gada janvāra kaujās. 12. janvārī pie Ložmetējkalna ievainots. Pēc ārstēšanās Jaltā jūlijā atgriezies Latviešu strēlnieku rezerves pulkā, jaunākais virsnieks 4. rotā. 1917. gada septembrī paaugstināts par podporučiku. 1918. gada februārī demobilizēts. Apbalvots ar Annas ordeņa IV šķiru. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 18. novembrī virsleitnanta pakāpē. Cēsīs kareivju reģistrācijas komisijā, pēc tam vada komandieris Cēsu rotā. Vēlāk latviešu atsevišķā (Kalpaka) bataljona sastāvā piedalījies kaujās pret lieliniekiem Kurzemē. 12. februārī pārcelts uz Jaunformējamiem spēkiem Liepājā, vēlāk virsnieks Rīgas Jaunformējamos spēkos. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 10. janvārī Zemgalē nakts izlūkgājienā no Jaunsesavas ienaidnieka aizmugurē Bokalders, “neskatoties uz briesmām, viens no pirmajiem ielauzās Dobelē, izzināja pretinieka spēkus un nodomus, bez zaudējumiem atgriezās pie savējiem un ar piegādātajām ziņām deva iespēju pilnībā izjaukt pretinieka uzbrukuma plānus”. 

Pēc armijas pārformēšanas rotas komandieris 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Piedalījies visās kaujās pret bermontiešiem, vēlāk Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem. Decembrī paaugstināts par kapteini, skaitot no 1919. gada 3. novembra. Pēc Latvijas Neatkarības kara dienējis 2. robežsargu pulkā, pēc tā likvidācijas 1922. gadā pārgājis uz 2. Ventspils kājnieku pulku. 1925. gadā beidzis virsnieku kursus, bet 1929. gadā – bataljona komandieru kursus. 1932. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu un iecelts par 7. Siguldas kājnieku pulka bataljona komandieri. Vēlāk pulka štāba priekšnieks, bet pēc tam bataljona komandieris 5. Cēsu kājnieku pulkā. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un ar Viestura ordeņa III un IV šķiru. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, uz īsu brīdi pārcelts uz 1. Liepājas kājnieku pulku, bet pēc tam atgriezies 5. Cēsu kājnieku pulkā. Latvijas armijas likvidācijas gaitā 1940. gada oktobrī atvaļināts, taču novembrī pavēle mainīta, ieskaitīts 24. teritoriālajā korpusā un iecelts par 183. divīzijas 295. strēlnieku pulka bataljona komandieri apakšpulkveža pakāpē. 

1941. gada 14. jūnijā deportēts, ieslodzīts koncentrācijas nometnē Noriļskā, apsūdzēts par “sacelšanās organizēšanu”. 1943. gada 15. maijā PSRS Iekšlietu tautas komisariāta sevišķā apspriede, pamatojoties uz KPFSR kriminālkodeksa 58. panta 10. daļu par “pretpadomju propagandu un aģitāciju”, piesprieda Bokalderam 10 gadus koncentrācijas nometnē. Atbrīvots 1950. gada 19. decembrī un 1951. gada janvārī atgriezies Latvijā, dzīvojis Rīgā. Līdz 1953. gadam strādājis dažādus darbus, tad līdz 1955. gadam kino remontdarbnīcā, vēlāk celtniecības un montāžas pārvaldē radiofikācijas nodaļā. 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 87. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 114.-115. lpp.; Latviešu strēlnieku saraksts: 1915 – 1917. I sēj., A-B-C. Sast. Hartmanis J. Rīga: Namejs Zeltiņš, 2023. 280.-281. lpp.; Cemety.lv.