Kūku pagasta Sūnu kapos LKOK Alberta Ceplīša individuāls apbedījums

Atrodas Kūku pagasta Sūnu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Alberts Ceplītis. Pie kapa uzstādīta melna granīta piemiņas plāksne, kurā zem Lāčplēša Kara ordeņa atveidojuma iekalts teksts: 

LĀČPLĒŠA KARA ORDEŅA KAVALIERIS
ALBERTS
CEPLĪTIS
1899. 21. VIII – 1976. 1. XII 

DZIMTENE MŪŽAM MANS SKATIENS VAICĀJOT TEVĪ BŪS VĒRSTS –
VIENĪGI TU MANAI DZĪVEI ĪSTENĀS VĒRTĪBAS MĒRS 

Vēsturiska atkāpe. Alberts ceplītis dzimis 1899. gada 21. augustā Krustpils pagasta Sūnupalejās zemkopja ģimenē. 

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 30. jūnijā Krustpilī, 6. Rīgas kājnieku pulka sastāvā piedalījies visās kaujās pret bermontiešiem un no 1920. gada pavasara Latgales frontē. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 11. novembrī Rīgā kaujā par Dzegužkalnu kareivis Ceplītis “uzbrukuma laikā vada priekšgalā ielauzās ienaidnieka pozīcijās, palīdzēja iegūt tur lielgabalu, 2 ložmetējus u.c. trofejas, tā ievērojami sekmēdams mūsu tālāko uzbrukumu”. 

Atvaļināts 1921. gada 30. novembrī. Jaunsaimnieks Krustpils pagasta Apsīšos. Miris 1976. gada decembrī Jēkabpils veco ļaužu pansionātā. 

Papildināts: 05.11.2024. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 114. lpp.; Cemety.lv.

Atašienes kapos piemiņas plāksne LKOK Boļeslavam Balodim

Atrodas Atašienes kapos.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas dzimtas kapos uzstādīta tipveida melna granīta piemiņas plāksne izsūtījumā mirušajam Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Boļeslavam Balodim.

Vēsturiska atkāpe. Boļeslavs Balodis dzimis 1898. gada 17. decembrī Atašienes pagastā. Zemkopis.

Pirmā pasaules kara laikā dienējis Krievijas armijas artilērijā.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 13. jūnijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies cīņās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada 14. oktobrī pie Jaunjumpravas muižas dižkareivis Balodis, “spēcīgā ienaidnieka ugunī forsējot Daugavu, viens no pirmajiem pārcēlās pāri upei un tur atsita visus bermontiešu uzbrukumus”.

Atvaļināts 1921. gada 25. martā. Zemkopis Atašienes pagasta Jaunamerikās, vēlāk Kvietainēs.

Atkārtotās komunistiskās okupācijas pašā sākumā 1945. gadā arestēts, izsūtīts uz Nižņijtagilu. Miris izsūtījumā 1948. gada 18. oktobrī.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 56. lpp.

Atašienes kapos LKOK Franča Veikšina individuāls apbedījums

Atrodas Atašienes kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Francis Veikšins.

Vēsturiska atkāpe. Francis Veikšins (Veikšens) dzimis 1890. gada 17. jūnijā Atašienes pagastā. Kalējs un zemkopis.

1911. gadā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 14. (30.) artilērijas brigādē. Pirmā pasaules kara laikā piedalījies kaujās Rietumu un Rumānijas frontēs. Apbalvots ar Jura krusta IV šķiru.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 17. jūnijā Atašienē, Kurzemes artilērijas pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 26. janvārī Latgalē pie Mežavepru sādžas seržants Veikšins “kā novērotājs stiprā pretinieka bruņuvilciena ugunī prasmīgi koriģēja mūsu artilērijas uguni, veicināja bruņuvilciena sašaušanu un glāba mūsu pulka rotu no apšaudes”.

Atvaļināts 1921. gada 1. oktobrī. Jaunsaimnieks Atašienes pagasta Reijnieku sādžā. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā strādājis vietējā kolhozā, vēlāk padomju saimniecībā jeb tā dēvētajā sovhozā “Atašiene”. Mūža nogalē pensionārs. Miris 1975. gada 17. jūlijā.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 550. lpp.

Atašienes kapos LKOK Antona Joksta individuāls apbedījums

Atrodas Atašienes kapos.

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Antons Joksts. Pie kapa uzstādīts kopīgs neregulāras formas pelēka granīta piemineklis, kurā blakus krusta zīmei iekalts teksts:

JOKSTS

LEONIJA

ANTONS

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pieminekļa priekšā uzstādīta tipveida melna granīta piemiņas plāksne, kurā blakus Lāčplēša kara ordeņa atainojumam, zem kura iegravēta abreviatūra “LKOK”, iekalts teksts:

DAUGAVPILS

PULKA DIŽKAREIVIS

ANTONS

JOKSTS

1899. 10. XI – 1976. 12. III

Vēsturiska atkāpe. Saskaņā ar LKOK biogrāfiskās vārdnīcas datiem Antons Joksts dzimis 1899. gada 10. maijā Atašienes pagastā. Taču uz viņam uzstādītās piemiņas plāksnes kā dzimšanas datums norādīts 10. novembris. Ieguvis pagastskolas izglītību. Zemkopis.

Latvijas armijā iesaukts 1919. gada 13. jūnijā, piedalījies visās 8. Daugavpils kājnieku pulka kaujās. 1920. gada 2. augustā ievainots. 1921. gada novembrī paaugstināts par kaprāli.

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1920. gada 20. janvārī Latgalē Grēku kalna rajonā dižkareivis Joksts “kopā ar 14 kareivju lielu nodaļu apgāja pretinieka spārnu un ieņēma lielinieku pozīcijas, ieguva smago ložmetēju un sagūstīja 11 sarkanarmiešus, starp kuriem bija rotas komandieris”.

Atvaļināts 1921. gada 28. novembrī. Zemkopis Atašienes pagasta Bojāros, Vārpsalās. Turpat dzīvojis arī atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā. No 1947. līdz 1959. gadam strādnieks ceļu remonta pārvaldē. Mūža nogalē pensionārs.

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 216.-217. lpp.

Brantu bijušajā pamatskolā piemiņas plāksne LAK kritušajiem audzēkņiem

Atradās bijušajā Brantu pamatskolā.

Piemiņas plāksnē bija lasāms teksts:

Uz ežiņas galvu liku

Sargāt savu tēvu zemi.

(Seko trīs kritušo vārdi.)

Saviem varoņiem Launkalnes pag. Brantu 6-kl. pamatsk.

Jaunatnes Sarkanā Krusta pulciņš.

Piemiņas plāksnes liktenis nav zināms, taču domājams, ka komunistiskās okupācijas laikā tā iznīcināta.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 333. lpp.

Irlavas luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem

Atradās Irlavas luterāņu baznīcā. GPS 56.848561, 23.044928

Atklāta 1934. gada 18. novembrī. Piemiņas plāksni pēc Irlavas aizsargu nodaļas priekšnieka P. Vinciņa iniciatīvas uzstādījuši vietējie aizsargi par saviem un sabiedrības ziedotiem līdzekļiem. Tajā lasāms teksts:

UZ EŽIŅAS GALVU LIKU

SARGĀT SAVU TĒVU ZEMI.

IRLAVAS DRAUDZES KARĀ KRITUŠIEM DĒLIEM MŪŽĪGAI PIEMIŅAI

1914. – 1920.

(Seko 15 kritušo vārdi.)

GADU SIMTI NESĪS TĀLĀM CILTĪM

JŪSU DARBU NEMIRSTĪGO VĒSTI!

1945. gada 1. aprīlī vācu armija baznīcu uzspridzināja, un piemiņas plāksne, domājams, arī gājusi bojā.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 324. lpp.; Tukuma Ziņas, Nr. 3, 18.01.1934.; Mašnovskis, V. Latvijas luterāņu baznīcas: Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra. 2. sēj. Rīga: DUE, 2006. 55. lpp.

Džūkstes kapos LAK kritušā Andreja Priedes individuāls apbedījums

Atrodas Džūkstes kapos. GPS 56.790385, 23.246813

Apbedīts Latviešu atsevišķās (Baloža) brigādes Cēsu bataljona kareivis Andrejs Priede, ievainots 1919. gada 30. martā pie Ložmetējkalna, no gūtā ievainojuma miris.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 322. lpp.