Nīcas pagastā Pankoku kapos divu LAK kritušo karavīru atsevišķs apbedījums

Atrodas Nīcas pagasta Pankoku kapos. GPS 56.335906, 20.999336

Apbedīti divi Aizputes kājnieku pulka karavīri pusbrāļi Pēteris Tīds un Miķelis Vecvagars, kas abi krituši pie Liepājas 1919. gada 14. novembrī, aizstāvot pilsētu pret bermontiešiem. 1937. gada augustā abiem uzstādīts kopīgs no laukakmeņiem veidots kapa piemineklis, kurā iekalts teksts:

TĪDS PĒTERIS

VECVAGARIS MIĶELIS

Krituši 1919. 14. nov.

REDZI – LATVIJA, ŠE DUS

TAVI LABĀKIE DĒLI.

JA TEV TĀDUS KĀDREIZ

ATKAL VAJADZĒS, ŅEM MŪS

MĒS ESAM TAVI.

Foto: 13.11.2006., Nīcas Senlietu krātuves arhīvs.

Piemineklis celts par līdzekļiem, kurus ziedojumos savācis Aizsargu Jūras diviziona 2. rotas 2. vads.

Papildināts: 21.10.2019.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 178.lpp.; Kurzemes Vārds, Nr. 190, 25.08.1937, Nīcas Senlietu krātuves vadītājas Gitas Vanagas sniegtā informācija.

Dunikas pagasta Buku kapos LAK kritušā Jāņa Šlisera individuālais apbedījums

Atrodas Dunikas pagasta Jēču ciema Buku kapos. GPS 56.284898, 21.205518

1935. gadā atklāts granīta obelisks 7. Siguldas kājnieku pulka 8. rotas kareivim Jānim Šliserim, kas dzimis 1899. gadā Rucavas pagastā un kritis kaujās par Liepāju 1919. gada 14. novembrī, kad pilsētu centās ieņemt bermontieši. Pieminekli izgatavojis L. Verdiņs Liepājā.

Obeliskā iekalts teksts:

JANIS ŠLISERIS

kritis 1919. gada novembrī

Latvijas atbrīvošanas

cīņās pie Liepājas

Mūžam lai dzīvo

Latvju varoņu gars!

Rucavas pag. pašvaldība,

sabiedr. organizācijas.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 175.-176.lpp.

Rucavas pagastā Embrekšu kapos LNK kritušā Jura Plūģa individuālais apbedījums

Atrodas Rucavas pagastā Embrekšu kapos. GPS 56.211105, 21.1031

Apglabāts 1901. gada 3. augustā Rucavā dzimušais 10. Aizputes kājnieku pulka kareivis Juris Plūģis, miris 1919. gada 17. novembrī no ievainojumiem, kas gūti 1919. gada 14. novembrī Liepājas aizstāvēšanas kaujās pret bermontiešiem.

1935. gada 11. augustā pie viņa kapa atklāts melna granīta obelisks. Liepājas akmeņkaļa L. Verdiņa gatavotajā piemineklī iekalts teks:

Juris Plūģis

Kritis 1919. gada novembrī

Latvijas atbrīvošanas

cīņās pie Liepājas

Mūžam lai dzīvo

Latvju varoņu gars!

Rucavas pag. pašvaldība,

sabiedr. organizācijas.

L. Verdiņš, Liepājā.

Foto: 11.08.1935., Nīcas Senlietu krātuves arhīvs 

Foto: 11.10.2010., Nīcas Senlietu krātuves arhīvs

Labots: 24.02.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 181. lpp.; Nīcas Senlietu krātuves vadītājas Gitas Vanagas sniegtā informācija.

Rucavā piemiņas akmens 1. PK un LAK kritušajiem rucavniekiem

Atrodas Rucavas centrā pie luterāņu baznīcas.

Atklāts 1991. gada 14. jūnijā. Izmantots laukakmens, kam noslīpēta viena skaldne, uz kuras iekalts teksts:

LATVIJAS BRĪVĪBAS CĪŅĀS UN

PIRMAJĀ PASAULES KARĀ KRITUŠIE RUCAVNIEKI

1914

1917

JUMS SAULĪTE NORIETĒJA

TĒVU ZEMI SARGĀJOT

ALEKSANDRS OSIS            MIĶELIS DEJUS

JĀNIS ŠLISSELIS                 MIĶELIS SLEŽIS

JĀNIS BIELIS                        MIĶELIS BERGMANIS

JĀNIS VIRKAVS                   MIĶELIS VEISBUKS

JĀNIS BRIZGA                     MIĶELIS GRIMZONS

JURIS GIRŅUS                     MIĶELIS ŠLAMPA

JĀNIS GLŪZDA                    MIĶELIS SLAMPE

JĀNIS TRUMPIKS                JURIS PLŪĢIS

BIERANTS PIĶELIS             JURIS KALNENIEKS

TĪRELNIEKS                         JURIS BUTENIEKS

14. VI 1991.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 180. lpp.

Rucavas luterāņu baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Rucavas luterāņu baznīcā.

Atklāta 1925. gada 22. novembrī. Balta marmora piemiņas plāksnē iekalts zeltā iekrāsots teksts:

Mūžīga piemiņas

Draudzes baronīgiem dēliem!

Latvijas atbrīvošanas vīņās krituši:

Aleksandrs Osis,

Jānis Šlisselis,

Jānis Bielis,

Juris Plūģis,

Miķelis Dejus.

Pasaules kaŗā krituši:

Miķelis Bergmanis,     Miķelis Šlampa,

Miķelis Veisbuks,        Juris Ģirnus,

Juris Kalnenieks,        Bierants Piķelis,

Juris Butenieks,          Jānis Glūzda,

Jānis Virkavs,             Juris Švabe,

Jānis Brizga,               Jānis Trumpiks,

Miķelis Grimnzons,     Miķelis Priediens.

Jāņa ev. 15, 13.

J. Aboliņš, Liepājā

Līdzekļus plāksnes izgatavošanai – 1100 latu – savāca Rucavas draudzes dāmu komiteja.

Komunistiskās okupācijas laikā plāksne tika noņemta. Atkal uzstādīta 1989. gadā, taču par dažiem metriem atvirzot pa labi no altāra.

Papildināts: 04.09.2019.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 181. lpp.

Rucavas pagasta Centra kapos LNK kritušā Jāņa Bieļa individuālais apbedījums

Atrodas Rucavas pagasta Centra (Paurupes Jaunos) kapos.

Apbedīts 1919. gada novembrī pie Liepājas kaujās ar bermontiešiem kritušais 10. Aizputes kājnieku pulka kareivis Jānis Bielis. 1935. gada 15. maijā atklāts granīta piemineklis, kuru izgatavojis L. Verdiņs Liepājā.

Obeliskā iekalts teksts:

JĀNIS BIELIS

kritis 1919. gada novembrī

Latvijas atbrīvošanas

cīņās pie Liepājas

MŪŽAM LAI DZĪVO

LATVJU VAROŅU GARS!

Rucavas pag. pašvaldība

un

sabiedr. organizācijas.

Labots un papildināts: 21.03.2024.

Avots: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 180.-181. lpp.

Bauskas Svētā Gara baznīcā piemiņas plāksne 1. PK un LAK kritušajiem draudzes locekļiem

Atrodas Bauskas luterāņu Svētā Gara baznīcā Plūdoņa ielā 13a

Atklātra 1928. gada 1. maijā. Melna granīta piemiņas plāksni darinātājs vietējais akmeņkalis J. Sieriņš. Tajā iekalts teksts ar 18 Pirmajā pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanās karā kritušo draudzes locekļu vārdiem:

BAUSKAS DRAUDZES DĒLI

VARONĪGIE UPURI

LATVIJAS ATBRĪV.KARĀ 1919-1920 EDUARDS BRIKOVSKIS, KORNETS KĀRLIS FICHTENBERGS, LEITNANTS KĀRLIS RAGAUCKIS, SERŽANTS JĀNIS LĪRUMS, KAREIVIS JĀNIS RUDZĪTIS, KAREIVIS ROBERTS LĪCIS, KAREIVIS ROBERTS UŽIŅŠ, KAREIVIS JĀNIS FELDMANIS, KAREIVIS EMILS JANSONS, KAREIVIS

LATVJU STRĒLN. CĪŅĀS 1916-1917 INDRIĶIS KALNIŅŠ, LEITNANTS PAULS MŪRNIEKS, LEITNANTS ERNESTS HAUSMANIS, STRĒLNIEKS VOL.KOPMAN-KĀRKLIS, STRĒLNIEKS JĀNIS SALMIŅŠ, STRĒLNIEKS JĒKABS BAGDIŅŠ, STRĒLNIEKS JĀNIS RAGOVSKIS, STRĒLNIEKS ALFRĒDS VALTERS, STRĒLNIEKS VILIS URBENS, STRĒLNIEKS

PĀVILA II. GRĀM. TIMOT. 4.N. 7-8 P.

19↓28.

Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi

Piemiņas plāksne izmaksājusi 618,23 latus, tostarp plāksnes izgatavošana – 497 latus, tās transportēšana – 25 latus, bet tās uzstādīšana – 96,23 latus. Tajā pašā laikā ziedojumos tika savākti 716,49 lati, un tādējādi draudzes valdes un padomes rīcībā palika 128,26 latus liels pārpalikums.

Foto: 04.07.2020., karaviru.kapi

Papildināts: 06.07.2020.

Avoti: Lismanis, J. 1915-1920. Kauju un kritušo karavīru piemiņai: Pirmā pasaules kara un Latvijas Atbrīvošanas cīņu piemiņas vietas. Rīga: NIMS, 1999. 32. lpp.; Bauskas Vēstnesis, Nr. 21, 25.05.1928.