Liezēres pagastskolas parkā 2. PK kritušo latviešu leģionāru brāļu kapi

Atradās bijušās Liezēres pagastskolas parkā. 

Apbedīti latviešu leģionāri, kas 1944. gadā miruši toreizējās Liezēres pagastskolas telpās iekārtotajā lazaretē. 1990. gadā uzstādīta piemiņas zīme – betona pamatnē iestiprināts balsts koka krusts. Pamatnē iestrādāta granīta plāksne, kurā iekalts teksts: 

1944 

CEPURI ŠAI VIETĀ NOŅEM,
KĀDU BRĪDI – STĀVI KLUSS. 

AKMENS RUNU RUNĀ,
AKMENS DIEVU LŪDZ. 

L. BREIKŠS 

2002. gadā šeit apglabāto karavīru mirstīgās atliekas pārapbedītas Lestenes brāļu kapos (sk.). 

Kas noticis ar piemiņas zīmi pagaidām nav zināms. 

Avots: Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 368.-369. lpp.

Sarkaņu pagastā Biksēres muižas parkā trīs nezināmu 2. PK kritušu latviešu leģionāru apbedījums

Atrodas Sarkaņu pagastā Biksēres muižas parkā. 

Apbedīti trīs nezināmi 1944. gadā krituši latviešu leģionāri. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie kapa uzstādīts bērza krusts, pie kura piestiprināta plāksnīte ar tekstu: 

3
NEZINĀMI
LATVIEŠU
LEĢIONĀRI 

Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avots: Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 368.-369. lpp.

Skujenes kapos 2. PK kritušo latviešu leģionāru Andreja un Imanta Reiznieku apbedījums

Atrodas Skujenes kapos. 

Apbedīti 1944. gada septembrī kritušie latviešu leģionāri Andrejs un Imants Reiznieki. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pie kapa uzstādīts balts koka krusts ar Latviešu leģiona formastērpa piedurknes uzšuves–vairodziņa atveidojumu. 

Pie blakus esošās koka saknes zem vēl viena uzšuves–vairodziņa atveidojuma piestiprināta plāksnīte ar tekstu: 

LATVIEŠU …….
LEĢIONĀRI – BRĀĻI
ANDREJS REIZNIEKS 1913. g.
IMANTS REIZNIEKS 1917 g.
KRITUŠI VAROŅA NĀVĒ 1944. g.
SEPTEMBRA KAUJĀ 

Nekādu citu ziņu par abiem kritušajiem pagaidām nav. Lestenes brāļu kapu (sk.) memoriālajā sienā iegravēts kāda 1944. gada 25. septembrī krituša Andreja Reiznieka vārds, taču viņš dzimis 1911. gada 11. novembrī. Šie dati acīmredzot pārņemti no dokumentu un atmiņu krājuma “Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā” 10. sējuma, kurā apkopoti Otrajā pasaules karā kritušo latviešu karavīru vārdi. Pieļaujot, ka Andreja gadījumā ieviesusies gadskaitļu kļūda, kas nav neparasti, Imanta Reiznieka vārds vispār neparādās. 

Par apbedījuma pašreizējo stāvokli ziņu pagaidām nav. 

Avots: Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 368.-369. lpp.; Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā. 10. sēj.: Kritušie un bez vēsts pazudušie latviešu kaŗavīri. Red. Bērziņš, A. Toronto: Daugavas vanagu Centrālā valde, 1989. 220. lpp.

Allažu pagastā pie “Kalna Mūkiņām” 2. PK kritušo latviešu leģionāru kapi

Atradās Allažu pagastā pie “Kalna Mūkiņām”. 

Apmēram 150 metrus uz ziemeļrietumiem no dzīvojamās ēkas, kur tobrīd bija izvietota karalauka lazarete, 1944. gadā apglabāti 17 tā sauktajās Mores kaujās kritušie latviešu leģionāri. 1991. gadā apbedījuma vietā uzstādīts tautiskā stilā veidots koka krusts ar uzrakstu: 

Šeit 1944. g. apbedīti
LATVIEŠU LEĢIONĀRI 

Kritušo vārdus no apbedīšanas brīdī izstādītajiem krustiņiem savulaik norakstījusi Biruta Tetere. Veicot ekshumāciju, pie dažiem no apbedītajiem atrastas arī medikamentu pudelītes, kurās ievietotas mašīnraksta zīmītes ar viņu vārdiem. 

Identificēti sekojoši apbedītie – Herberts Nāgelis, Pēteris Gražulis, Kārlis Antonovičs, Artūrs Rubulis, Jānis Ceplis, Gustavs Sietnieks un Rihards Mucenieks. Desmit ekshumētie palikuši nezināmi. 

Vēlāk pie “Kalna Mūkiņām” apglabātie tika pārapbedīti latviešu leģionāru brāļu kapos pie Mores pagasta “Roznēniem” (sk.). 

Avots: Par vēlu mēs nedrīkstam būt: More 1944-1994. Red. Vītiņš, V., sast. Ābols, O. Rīga: Latvijas Daugavas Vanagu Centrālā valde; Latvijas Daugavas Vanagu Siguldas nodaļa, 1994, 53.-54. lpp.; Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 368.-369. lpp.

Pie Mores pamatskolas 2. PK kritušā Latviešu leģiona kapteiņa Zālīša apbedījums

Atradās pie Mores pamatskolas Siguldas ielā 15. 

Iespējams, apbedīts 1944. gada septembrī tā dēvētajās Mores kaujās kritušais kapteinis Zālītis. 1991. gadā pie kapa uzstādīts tautiskā stilā veidots koka krusts ar uzrakstu: 

ŠEIT 1944. G. APBEDĪTS
LATVIEŠU LEĢIONĀRS
KAPT. ZĀLĪTIS 

Tomēr nekādu sīkāku ziņu par kapteini Zālīti nav. Iespējams, ka tas ir tas pats kapteinis K. Zālītis, kas minēts Latviešu virsnieku apvienības izdevuma “6000 latviešu virsnieku likteņi Otrā pasaules kara gados” 464. lpp. taču arī tur ziņas ir ļoti skopas, un fakts, ka viņš būtu kritis Mores kaujās norādīts tikai kā hipotētisks. Viņa vārds arī nav atrodams nedz starp tiem Mores kaujās kritušajiem, kas pārapbedīti latviešu leģionāru brāļu kapos pie Mores pagasta “Roznēniem” (sk.), nedz Mores kauju piemiņas parka memoriālajā sienā (sk.). Kas noticis ar apbedījumu pagaidām nav zināms. 

Avoti: Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 368.-369. lpp.; Melderis J. 6000 latviešu virsnieku likteņi Otrā pasaules kara gados: papildinātais otrais izdevums. Rīga: Latviešu virsnieku apvienība, 2017. 464. lpp.

Indrānu pagasta Līčagalā 2. PK kritušo latviešu leģionāru brāļu kapi

Atrodas Indrānu pagasta Līčagalā. 

1944. gada vasarā apbedīti deviņu nezināmi kritušie latviešu leģionāri. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas uzstādīts balsts koka krusts, uz kura lasāms teksts: 

9 NEZINĀMI LATVIEŠU
LEĢIONĀRI 

Par apbedījuma pašreizējo stāvokli pagaidām ziņu nav. 

Avots: Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 368.-369. lpp.

Stopiņu pagastā pie “Majorīšiem” piemiņas zīme 2. PK kritušajiem latviešu leģionāriem

Atrodas Stopiņu pagastā pie “Majorīšiem”. 

Vai nu sākoties Atmodai, vai arī pēc Neatkarības atjaunošanas vieta, kur, domājams, 1944. gada rudenī apbedīts kāds latviešu leģionārs, iezīmēta ar vienkāršu bērza krustu. Nekādu sīkāku ziņu par šo iespējamo apbedījumu un tā pašreizējo stāvokli pagaidām nav. 

Avots: Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 368.-369. lpp.

Mores pagastā pie “Peļņu” priedes 2. PK kritušā latviešu leģionāra Harija Dzenīša apbedījums

Atradās Mores pagastā pie “Peļņu” priedes. 

1944. gada septembrī pie “Peļņu” priedes apbedīts tā dēvētajās Mores kaujās kritušais Latviešu leģiona 19. (2.) divīzijas 44 (6.) grenadieru pulka kareivis Harijs Dzenītis. 1991. gadā pie kapa uzstādīts tautiskā stilā veidots koka krusts ar uzrakstu: 

Šeit 1944. g. apbedīti
LATVIEŠU LEĢIONĀRI
HARIJS DZENĪTIS 

Vēlāk H. Dzenītis pārapbedīts latviešu leģionāru brāļu kapos pie Mores pagasta “Roznēniem” (sk.). 

Viņa vārds iegravēts arī Mores kauju piemiņas parka memoriālajā sienā (sk.).

Avots: Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 368.-369. lpp.

Kabilē piemiņas zīme nacionālajiem partizāniem

Atrodas Kabiles centrā. 

Ideja uzstādīt Kabiles centrā piemiņas zīmi, lai atgādinātu, ka 1945. gada Ziemassvētkos nacionālie partizāni, patriecot lieliniekus, gandrīz uz dienu ieņēma Kabili, radās Latvijas Nacionālo Karavīru Biedrībai (LNKB), ko atbalstīja arī Kultūras ministrija, Kuldīgas novada pašvaldība, Nacionālās pretošanās kustības muzejs un Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde. 

2023. gada 19. septembrī Kuldīgas novada pašvaldība izsludināja metu konkursu par nacionālo partizānu piemiņas vietas izveidi Kabiles pagastā, kopējo balvu fondu nosakot 1000 eiro apmērā. Meti bija jāiesniedz līdz 31. oktobrim. Konkurss noslēdzās decembrī, un par uzvarētāju tika atzīts radošās sabiedrības “Divi putni” un tēlnieka Kristapa Gulbja izstrādātais projekts. 

Piemiņas zīme tika atklāta 2025. gada 10. janvārī. Tā ir tēraudā darināta stēla, kuras augstums pārsniedz divus metrus. Stēlas serde izgatavota no nerūsējošā tērauda, ko apņem četru milimetru kortena tērauda plāksnes, kurā izgriezti latviešu etnogrāfiskie ornamenti. Piemiņas zīmes virsotnē iegravēts teksts: 

MANS SPĒKS
IR MANA TAUTA 

Blakus stēlai uzstādīts karoga masts, kā arī informatīvais stends par Kurzemes nacionālajiem partizāniem. 

Vēsturiska atkāpe. 1945. gada 24. decembrī 20 vīru liela nacionālo partizānu grupa Friča Kārkliņa un Ēvalda Pakula vadībā ieņēma Kabiles izpildkomitejas ēku un miliciju. Operācijas mērķis bija atbrīvot iepriekšējā dienā sagūstīto partizānu Rūdolfu Eglīti, taču lielinieki bija jau paspējuši viņu aizvest uz Kuldīgu. Savu biedru neatraduši, partizāni tuvējā nabagmājā sarīkoja Ziemassvētkus ar eglīti trūcīgajiem. Nākamajā dienā ap pulksten 17, lielinieku papildspēkiem tuvojoties Kabilei, partizāni atkāpās mežā. Šajā kaujā tika likvidēti četri čekisti un tā dēvētie iznīcinātāji jeb “strebuki”, vēl vairāki lielinieki tika ievainoti. Partizāni zaudēja trīs kritušos. 

Iepriekš par šo pašu notikumu jau atgādināja 2000. gada 24. decembrī atklātā piemiņas plāksne “Pērkonos” pie bijušās izpildkomitejas ēkas (sk.). 

Avoti: Brīvā Latvija, Nr. 2, 15.01.1996.; Latvija Amerikā, Nr. 7, 17.02.2001.; kuldigasnovads.lv, 19.09.2023.; 12.12.2013.; lasi.lv, 10.01.2025.