Atrodas Smiltenē Zaķu un Atmodas ielu krustojumā.
Apbedīti Smiltenē 21. lauka lazaretē mirušie vācu un latviešu karavīri. Komunistiskās okupācijas laikā 1965. gadā, veicot toreizējās Pionieru (tagad Atmodas) ielas pārbūvi, apbedījumi tika daļēji izpostīti. Stāsta, ka traktorists Andrejs Ābele, uzduroties cilvēku kauliem, atteicies darbu turpināt, taču okupācijas iestādes viņa vietā atraduši citu, kuru nav biedējusi kapu apgānīšana.
1990. gadā pēc “Daugavas vanagu” iniciatīvas tika uzstādīta piemiņas zīme – balts koka krusts, pie kura piestiprināta plāksnīte ar tekstu divās valodās:
Vācu karavīru un latviešu
leģionāru apbedījuma vieta otrā
Pasaules kara laikā
Die Grabstätte deutscher Soldaten
und lettischer Legionäre
im zweiten Weltkrieg
Brāļu kapi tika atkārtoti iesvētīti 1990. gada 16. martā.
1990. gadā arhitekts Tenis Nigulis izstrādāja brāļu kapu labiekārtošanas projektu, taču tas nav realizēts.
Saskaņā ar Brāļu kapu komitejas datiem brāļu kapos apglabāti sekojoši latviešu leģionāri: 1) kareivis Harijs Bruners, dzimis Rīgā 1922. gada 27. augustā, miris 1944. gada 17. augustā; 2) kaprālis Jūlijs Katlaps, dzimis Kenceros 1914. gada 3. janvārī, miris 1944. gada 20. augustā; 3) dižkareivis Herberts Legzdiņš, dzimis Rīgā 1922. gada 19. februārī, miris 1944. gada 18. augustā; 4) seržants Paulis Reķis, dzimis Liepājā 1917. gada 1. martā, miris 1944. gada 3. septembrī; 5) dižkareivis Haris Šmits, dzimis Ternejā 1925. gada 23. februārī, miris 1944. gada 17. augustā; 6) kareivis Alfons Balodis, miris 1944. gada 16. augustā.
Papildināts: 06.08.2025.
Avots: Latviešu leģionāri. [Rīga]: Daugavas vanagi, [2005.] 370.-371. lpp.; Žusmanis, J. Smiltene: Laiki un likteņi. [Smiltene]: Smiltenes TV, 2004. 260.-261. lpp.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru