pirmdiena, 2024. gada 2. decembris

Rudzātu pagasta Steķu kapos apglabāts LKOK Stepans Cvetkovs

Atrodas Rudzātu pagasta Steķu kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Stepans (Stefans) Cvetkovs. Par apbedījuma stāvokli pagaidām ziņu nav.

Vēsturiska atkāpe. Stepans Cvetkovs dzimis 1892. gada 28. novembrī Rudzātu pagastā, krievs. Dzelzceļa strādnieks. 

Pirmā pasaules kara laikā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 15. huzāru Ukrainas pulkā, par kaujas nopelniem apbalvots ar Jura medaļu. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 13. jūnijā, 8. Daugavpils kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās pret bermontiešiem un lieliniekiem. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša kara ordeni teikts, ka 1919. gada 20. novembrī pie Jelgavas pilsētas Vilkubūdām kaprālis Cvetkovs “kopā ar 20 cilvēkiem ienaidnieka aizmugurē stiprā ugunī šīs mājas ieņēma, sagūstīja 43 bermontiešus, ieguva smago ložmetēju”. 

Atvaļināts 1920. gada 22. decembrī. Visu mūžu bijis zemkopis Rudzātu pagasta Kaļķinīcā. Miris 1982. gada 6. jūnijā. 

Stepana Cvetkova vārds minēts arī piemiņas plāksnē pie Līvānu Atbrīvošanas pieminekļa (sk.), kas veltīta ar Līvānu novada saistītajiem Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem. 

Avots: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 118. lpp.

svētdiena, 2024. gada 1. decembris

Ošupes pagasta Krievbirzes kapos 2. PK kritušo latviešu leģionāru brāļu kapi

Atrodas Ošupes pagasta Krievbirzes kapos. 

1944. gadā Krievbirzes kapos, kas tolaik atradās Barkavas pagasta teritorijā, tika apglabāti trīs 2. augustā kritušie Latviešu leģiona 19. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 2) 44. pulka karavīri - Modris Daiga, Mārtiņš Lejnieks (Leimants), Augusts Ulēns. Uz kopīgā kapa tika uzstādīts tradicionālais bērza krusts ar plāksnīti, kurā norādīti kritušo vārdi. Kā savulaik stāstījusi vietējā iedzīvotāja – 1920. gadā dzimusī Marta Tropa, uz krusta aukliņā bijuši uzkarināti apglabāto identifikācijas žetoni. Viņa arī atmiņā saglabājusi apbedīto leģionāru vārdus. 

Visus komunistiskās okupācijas gadus vietējie kapu kopa un vairākkārt arī nomainīja laika zoba bojāto koka krustu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1996. gada 1. augustā tika uzstādīta akmenī darināta piemiņas plāksne, kurā iekalts teksts: 

PAR LATVIJAS BRĪVĪBU 1944. G. 2. VIII
KRITUŠI LATVIEŠU LEĢIONA 19. DIVĪZIJAS
44. PULKA KARAVĪRI
MODRIS DAIGA DZ. 1923. G.
MĀRTIŅŠ LEJNIEKS DZ. 1906. G.
ULĒNS AUGUSTS DZ. 1913. G.
 








Foto: 30.11.2024., Gatis Puriņš

Visi trīs kritušie leģionāri vēlāk pārapbedīti Lestenes brāļu kapos (sk.), taču piemiņas zīme Krievbirzes kapos arī saglabāta. 

1. Piezīme. Mārtiņa Lejnieka īstais vārds, domājams, ir Mārtiņš Leimants, ar kuru viņš apglabāta arī Lestenē. 

2. Piezīme. Lestenes brāļu kapu memoriālajā sienā Modra Daigas vārds kļūdaini iekalts kā “Dalga Modris”. 

Avoti: Latviešu kaŗavīrs otra pasaules kaŗa laikā. 10. sēj. Red. Bērziņš, A. Toronto: Daugavas vanagu Centrālā valde, 1989. 62., 155., 266. lpp.; Lauku Avīze, Nr. 21, 14.03.1995.; Nr. 56, 14.07.1995.; Brīvā Latvija, Nr. 26, 08.07.1996.; Cemety.lv.