Rīgas Pirmajos Meža kapos LKOK Kārļa Čabļa individuāls apbedījums

Atrodas Rīgas Pirmajos Meža kapos. 

Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Kārlis Čablis. Pie kapa uzstādīts neregulāras formas granīta piemineklis, kurā iekalts teksts: 

PULKVEDIS
KĀRLIS
ČABLIS
1891.12.06.–1976.2.04. 

MĪĻAIS DZĪVES DRAUGS
VIEGLAS SMILTIS
DZIMTAJĀ ZEMĒ! 

Vēsturiska atkāpe. Kārlis Eduards Čablis dzimis 1891. gada 12. jūnijā Bārbeles pagasta “Silājās” lauksaimnieka ģimenē. Beidzis pilsētas skolu, mācījies A. Čerņajeva vispārizglītojošajos kursos toreizējā Pēterburgā, kur nolicis ģimnāzijas eksāmenus. 

Sākoties Pirmajam pasaules karam, Jelgavā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 23. Daugavgrīvas cietokšņa zemessargu rotā. 1915. gada martā beidzis karaskolu, iegūstot praporščika pakāpi, un pārcelts uz 2. Daugavgrīvas cietokšņa bataljonu, uz kura bāzes saformēts 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljons (vēlāk – pulks). 1916. gada augustā paaugstināts par podporučiku, bet tūlīt pat piešķirta arī poručika pakāpe. 1917. gada janvārī paaugstināts par štābkapteini. Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķiru, Annas ordeņa III un IV šķiru, Vladimira ordeņa IV šķiru un Jura krusta IV šķiru. 

Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1917. gada 30. augustā uz Nītaures-Rīgas ceļa “uzbrukumā Pelnu mājām, kad pēc 6. rotas komandiera nāves izcēlās apjukums, Čablis uzņēmās komandēšanu, spēcīgā ugunī apgāja mājas no spārna un piespieda ienaidnieku atkāpties”. 

Pēc lielinieku apvērsuma 1917. gada rudenī arestēts kā kontrrevolucionārs, tad atbrīvots un decembrī atvaļināts. Zemkopis Tveras apriņķa Grigorjevas sādžā. 1918. gada oktobrī atgriezies Latvijā. 1919. gada martā mobilizēts Sarkanajā armijā, no kuras maijā pie Vecpiebalgas dezertējis. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. jūnijā kapteiņa pakāpē, armijas Tehniskās pārvaldes kancelejas priekšnieks, no 1920. gada decembra Administratīvās daļas priekšnieks. 1921. gada 1. martā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. No 1922. gada februāra Bruņošanās pārvaldes kancelejas priekšnieks, no 1926. gada Administratīvās daļas priekšnieks. 1924. gada janvārī beidzis vecāko virsnieku kursus. 1928. gada novembrī paaugstināts par pulkvedi. 1933. gadā iecelts par Apgādes pārvaldes Administratīvās daļas priekšnieku. 

Līdztekus dienestam no 1920. līdz 1921. gadam studējis lauksaimniecību Latvijas Augstskolā (vēlāk – Latvijas Universitāte). 

Apbalvots arī ar Viestura ordeņa III šķiru un Aizsargu Nopelnu krustu. 

Sākoties komunistiskajai okupācijai, 1940. gadā iecelts par Latvijas armijas likvidācijas komisijas biroja saimnieciskās daļas vadītāju, bet 1940. gada 21. oktobrī atvaļināts. Strādājis par brāķeri Rīgas stikla fabrikā. Nacistiskās okupācijas laikā dzīvojis toreizējā Teteles pagasta “Čābļos”. Atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā pārcēlies uz Rīgu, ieņēmis augstus administratīvos amatus Paula Stradiņa Republikāniskajā klīniskajā slimnīcā (tagad – Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca). Miris 1976. gada 2. aprīlī Ķemeros. 

Kārļa Čabļa vārds minēts arī vienā no kopīgajām piemiņas stēlām Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, kas apbedīti Rīgas Pirmajos un Otrajos Meža kapos (sk.), un stēlā, kas uzstādīta, pieminot ar kādreizējo Vecumnieku novadu saistītos Lāčplēša Kara ordeņa kavalierus (sk.). 

Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 119. lpp.; Latvijas armijas augstākie virsnieki 1918–1940: Biogrāfiska vārdnīca. Sast. Jēkabsons, Ē.; Ščerbinskis, V. Rīga: Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1998. 136.-137. lpp.; Cemety.lv.