Atrodas Irlavas pagasta Tiļļu kapos.
Apbedīts Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Fridrihs Cernts. Betona kapa apmalē iestrādāta melna granīta plāksne, kurā iegravēts teksts:
FRIDRIHS FERDINANDS CERNTS
04.04.1898. – 10.11.1944.
Vēsturiska atkāpe. Fridrihs Cernts dzimis 1898. gada 4. aprīlī Bauskā. Izglītojies ģimnāzijā.
Pirmā pasaules kara laikā 1917. gada augustā iesaukts Krievijas armijā, dienējis 125. rezerves pulkā Jamburgā. Latvijā ienākot lieliniekiem, kādu mēnesi dienējis Rīgas Jūrmalas padomju rotā.
1919. gada martā devies pieteikties Latvijas armijā. 31. martā aizturēts Dundagā, ieskaitīts landesvērā, 1919. gada maijā piedalījies Rīgas atbrīvošanā.
1919. gada 1. augustā pārnācis uz Slokas brīvprātīgo rotu, ar kuru vēlāk iedalīts 8. Daugavpils kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret bermontiešiem, 3. novembrī ievainots. 1920. gada februārī atgriezies ierindā, piedalījies Latgales atbrīvošanā no lieliniekiem.
Pavēlē par apbalvošanu ar Lāčplēša Kara ordeni teikts, ka 1919. gada 3. novembrī Bolderājas rajonā kareivis Cernts “brīvprātīgi devās ugunī pēc pamesta vācu ložmetēja pie Esena muižas un iznesa to. Tika smagi ievainots un, nespēdams ieroci nogādāt pie savējiem, paslēpa to; vēlāk ložmetēju nodeva mūsu spēkiem”.
Atvaļināts 1922. gada 20. martā seržanta pakāpē. Kancelejas ierēdnis Tukuma slimokasē. Piešķirta jaunsaimniecība Irlavas pagasta Snapju muižā.
Fridriha Cernta vārds minēts arī vienā no Tukumā uzstādītajām stēlām ar novadu saistītajiem Lāčplēšiem (sk.).
Avoti: Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri: Biogrāfiska vārdnīca. Red.: Atēna, I. Rīga: Jāņa sēta, 1995. 115. lpp.; timenote.info/lv.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru